Līdzekļi piešķirti projekta "Pasažieru piekļuves un apkalpošanas infrastruktūras modernizācija un augsto peronu būvniecība 13 stacijās" īstenošanai. Kopējās projekta izmaksas ir paredzētas 14,5 miljonu latu apmērā.
Satiksmes ministrija skaidro, ka budžeta finansējums LDz būtu piešķirams, jo projekta realizācija, lai arī uzlabos LDz infrastruktūru tomēr nenesīs pašam uzņēmumam peļņu, kā arī norāda, ka uzņēmums katru gadu samaksā ievērojamas summas nodokļos un dividendēs, un šāda tendence varētu saglabāties.
Ja līdzfinansējums netiks saņemts, iespējams, celsies maksa par dzelzceļa infrastruktūras pakalpojumiem, tai skaitā pasažieru biļešu cenas.
"Delfi" jau informēja, ka AS "Pasažieru vilciens" (PV) un Spānijas uzņēmuma "Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles" (CAF) sarunas mediācijas procesā beidzās bez rezultāta, jo pusēm tā arī neizdevās panākt vienošanos par mierizlīgumu jaunu vilcienu iegādes prjektā. Līdz ar to PV apzinājās citas iespējas finansējuma piesaistei jaunu vilcienu iegādei un ar valdību vienojās, ka šim projektam paredzētie 100 miljoni latu ES fondu naudas tiks pārdalīti cietiem projektiem.
Peronu modernizācija ir viens no šiem projektiem.
Pret finansējuma piešķiršanu valdības sēdē gan iebilda FM, kas vērsa uzmanību, ka minētais finansējuma pieprasījums radīs papildu slogu valsts budžetam, tādējādi jautājums skatāms valdībā vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta 2014.–2016.gadam un 2014.gada valsts budžeta likumprojekta izstrādes un iesniegšanas procesa ietvaros.
Koncerns "Latvijas Dzelzceļš" sastāv no valdošā uzņēmuma VAS "Latvijas Dzelzceļš" un piecām meitassabiedrībām – AS "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, SIA "LDz Cargo", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus; infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmuma SIA "LDz Infrastruktūra"; ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmuma SIA "LDz Ritošā sastāva serviss", kā arī apsardzes uzņēmuma SIA "LDz Apsardze".