Lai valdība iesaistītos grūtībās nonākušā metalurģijas uzņēmuma "Liepājas metalurgs" glābšanā, tā akcionāriem pašiem būs kompānijā jaiegulda 25 miljoni latu, žurnālistiem apliecināja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Kopumā, lai valdība iesaistītos LM glābšanā, uzņēmumam būs jānodrošina piecas darbības - akcionāriem jāpiedalās ar saviem līdzekļiem, uzņēmumam jāiepērk metāllūžņi Baltijā, kas nodrošinātu zemākas iepirkumu cenas, uzņēmumam pašam jāveic nākamais maksājums Itālijas bankai "UniCredit S.p.A. 1,2 miljonu latu apmērā.
Tāpat LM jāapstiprina pa jaunam uzņēmuma valde un beidzot jāizstrādā dzīvotspējīgs biznesa plāns.
"Pēdējās nedēļās ir izdarīts liels darbs, kur Valsts kase kā viens no potenciālajiem kreditoriem ir strādājis kopā ar uzņēmuma "kreditoru klubu". Šodien valdībā ar ziņojumu uzstājās konsultantfirma „Prudentia", kuras galvenais secinājums bija, ka uzņēmums ir dzīvotspējīgs. Par to liecina uzņēmuma atrašanās vieta, tā vieta tirgū, izejvielu pieejamība. Tā bija laba vēsts - uzņēmumam ir perspektīva", norādīja Pavļuts.
Valsts kases pārvaldnieka vietnieks Jānis Pone komentēja, ka "UniCredit" ir gatavs pārstrukturizēt LM kredītu un atlikt pamatsummas maksājumus uz diviem gadiem.
Tāpat Pone minēja, ka līdzīgiem nosacījumiem varētu piekrist arī citi "kreditoru kluba" pārstāvji. Valsts kases pārvaldnieka vietnieks arī uzsvēra, ka pēc maksājuma veikšanas Valsts kase no LM noteikti līdzekļus atprasīs.
Uzņēmuma lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins pēc valdības sēdes vien norādīja, ka viņam trešdien ir plānota tikšanās ar uzņēmuma "kreditoru klubu", kur "tikšot precīzi izrunāts, kādas konkrēti darbības uzņēmumam ir jāveic".
"Prudentia" pārstāvji atteicās sniegt komentārus par valdībā skatīto jautājumu saistībā ar LM.
Premjers Valdis Dombrovskis (V) pēc sēdes žurnālistiem stāstīja, ka ministri uzklausījuši kreditoru kluba piesaistīto konsultantu "Prudentia" ziņojumu par tiem būtiskākajiem nosacījumiem, kas pašreiz ir saistīti ar kreditoru kluba rīcību, lemjot par iespējamo saistību pārstrukturizāciju un attiecīgi arī apgrozāmo līdzekļu atbrīvošanu LM kopumā par 33 miljoniem latu.
Jautāts, ko tieši šie 33 miljoni latu vērtais valsts atbalsts varētu nozīmēt, premjers atbildēja, ka runa ir par kreditoriem, kuri ir valstij piederošie uzņēmumi. Taču galvenokārt šis atbalsts būšot kontekstā ar saistību pārstrukturizāciju.
Jau ziņots, ka aprīlis "Liepājas metalurgs" turpmākajai pastāvēšanai būs izšķirošs mēnesis, LNT raidījumam " 900 sekundes" pirmdien atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs.
Uzņēmumam patlaban trūks apgrozāmo līdzekļu, tāpēc pamatražošana pa īstam netiks uzsākta. Pirmdien tā atsāksies, bet jau pēc divām dienām atkal tikšot pārtraukta. "Mēs strādājam tādā kā raustīšanās režīmā. Apgrozāmo līdzekļu trūkums mums neļauj strādāt," rezumēja Terentjevs.
Tāpēc, ja nebūšot atbalsta no valdības, rūpnīca savu darbu varētu arī apturēt pavisam.
Terentjevs arī apliecināja, ka uzņēmums gatavojas štatu samazināšanai un 150 cilvēki jau tuvākajā laikā varētu zaudēt savu darbu. Atlaišana attiektos uz visa līmeņa darbiniekiem un arī pārējiem strādājošiem "algas mainīsies uz leju". Patlaban uzņēmumā strādā ap 2300 darbinieku.
Jau ziņots, ka "Liepājas metalurgam" līdz 15.aprīlim bija apturējis savu pamatražošanu. Uzņēmuma pārstāvji portālam "Delfi" apliecina, ka ir sarukusi saražotās produkcijas realizācija un sola, ka uzņēmums atjaunos darbu nepārtrauktā režīmā tikko mainīsies tirgus pieprasījums.
Savukārt Valsts kase ir gatava LM vietā Itāļu bankai "UniCredit S.p.A" pārskaitīt kārtējo kredīta pamatsummas maksājumu 6,128 miljonus eiro (4,3 miljonus latu), ja tas būs nepieciešams, portālam "Delfi" apliecināja kases preses sekretāre Eva Dzelme.
Maksājums Itāļu bankai jāveic līdz 30.aprīlim.
LM iepriekš apstiprināja faktu, ka uzņēmumā tiek plānots samazināt strādājošo skaitu par 8 - 10%. Kompānija arī atklāj, ka šī gada pirmajā ceturksnī tērauda ražošanu organizējusi ar 73% noslodzi un velmējumu ražošanu ar 75% noslodzi, bet 2013.gada aprīlī tēraudu un velmējumus plānots ražot tikai ar 30% jaudu.
Kā ziņots, investori grūtībās nonākušajam metalurģijas milzim "Liepājas metalurgs" patlaban tiek meklēti Stambulā, Londonā un Milānā. Uz šīm pilsētām aprīļa sākumā devās uzņēmuma akcionāri Sergejs Zaharjins un Ilja Segals, bet par konkrētiem sarunu rezultātiem vēl netiek ziņots.
LM vadība šogad prognozē 25,6 miljonu latu iztrūkumu, bet auditoru ieskatā, šīs prognozes ir pārāk optimistiskas un reālais naudas trūkums var sasniegt pat 96,1 miljonu latu. Tiesa, auditori atzīmē, ka šo summu var samazināt produkcijas cenu un ražošanas apjoma pieaugums un vienošanās ar kreditoriem. Taču janvārī LM velmējumu realizācijas cena bija par 3% mazāka nekā paredzēts uzņēmuma budžetā, bet februārī - par 5% mazāka. Pērn uzņēmums savu produkciju realizējis faktiski zem pašizmaksas, norādīts ziņojumā.
Finanšu ministrs 2009.gada 30.decembrī valsts vārdā izsniedza galvojumu par LM saistībām 85,6 miljonu eiro (59,7 miljonu latu) apmērā, lai nodrošinātu prasījumus, kas var rasties no aizdevuma līguma, kas noslēgts starp LM un "UniCredit S.p.A". Šā gada 25. janvāri izsniegtais, bet vēl neatmaksātais valsts galvotā aizdevuma apmērs bija 73,6 miljoni eiro (51,7 miljoni latu).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
