Tā kā vairākas zemnieku saimniecības Ilūkstes pusē plūdu dēļ jau vairākas dienas ir nošķirtas no autoceļiem, pie fermām nevar piebraukt piena mašīnas, līdz ar to zemnieki pienu spiesti vienkārši izliet, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Daugavpils domes vadītāja Žanna Kulakova.
"Esam saņēmuši zvanus, ka šie zemnieki spiesti izliet pienu, jo nav iespējams to tik lielos daudzumos pārstrādāt. Piena mašīna klāt netiek, jo piebraucamie ceļi ir applūduši," sacīja Kulakova.
Viņa arī atzina, ka plūdiem neesot bijis gatavs AS "Latvenergo", - uzņēmums nav spējis sagādāt laivu, lai tiktu klāt bojātam objektam zemnieku lielsaimniecībā, kur elektrības trūkuma dēļ vairākas reizes dienā ar rokām tiek slauktas 50 govis.
"Tik liels uzņēmums nav spējis atrast nevienu laivu, lai piebrauktu klāt elektrības stabam un salabotu elektrības piegādi. Tagad saimniecībā nav elektrības, viņi slauc visas 50 govis ar rokām, kas ir ir nenormāli smags darbs. Patlaban pašvaldība ir sagādājusi laivu, un ceram, ka dienas laikā "Latvenergo" pārstāvji tiks klāt objektam un to savedīs kārtībā," sacīja domes vadītāja.
Valsts Ugunsdzēsība un glābšanas dienesta preses sekretāre Inga Vetere Latvijas Radio informēja, ka šai fermai elektroenerģijas padeve ir atslēgta, jo palu ūdeņi apdraud elektroenerģijas sadales skapi. Pati ferma nav applūdusi, tikai piebraucamie ceļi.
Pašlaik fermas vajadzībām tiek meklēt ģenerators, lai saimnieki var izslaukt un padzirdīt govis, sacīja Vetere.
Kulakovaarī atzina, ka patlaban Daugavpils pusē ir applūduši 5000 hektāri zemes, tostarp lauksaimniecības zemes platības.
"Visi ziemāji ies bojā, bet vasarāju sēja ievilksies nenosakāmā laikā. Izskatās, ka līdz jūnijam uz laukiem būs ūdens. Vairākas saimniecības jau vērsušās pēc finansiālas palīdzības," atzina Kulakova.
Jautāta, kā domē vērtē valdības lēmumu neizsludināt ārkārtas situāciju plūdu skartajās teritorijās, Kulakova sacīja, ka tas vērtējams negatīvi, kā arī norādīja uz visai haotisko atbildīgo dienestu darbību.
"Slikti, ka nav piešķirts ārkārtas stāvoklis. Mums ir ļoti lieli zaudējumi - applūdušas zemes, ceļi, sabojāta infrastruktūra - tas viss būs jāatjauno. Noteikti nāksies pieprasīt līdzekļus valdībai, paši netiksim galā. Manuprāt, vajadzētu veidot kādu komisiju, kas turpmāk koordinētu visas darbības, kas tiek veiktas visai haotiski. Piemēram, ledus tika spridzināts nesaskaņoti - te pie mums Daugavā, te Pļaviņās, bet būtībā lielas jēgas no tādas nesaskaņotas rīcības nebija," sacīja Kulakova.
Tāpat viņa sacīja, ka patlaban Daugavā ledus vairs neesot, tomēr ūdens līmenis joprojām augsts un ar bažām tiekot gaidītas ziņas par ūdens līmeņa celšanos, jo no Vitebskas puses Baltkrievijā nākot lielas ūdens masas.
18.aprīlī notika Daugavpils pilsētas, Daugavpils novada un Ilūkstes novada apvienotās civilās aizsardzības komisijas sēde, kurā trīs pašvaldības pieņēma lēmumu sasaukt ārkārtas sēdes un pieprasīt Ministru kabinetam izsludināt ārkārtas situāciju Daugavpils pilsētas teritorijā uz Daugavas upes un tās baseina radīto plūdu periodu.
Ārkārtas situāciju pavasara plūdu radīto draudu dēļ lūdza izsludināt arī Ogres novada pašvaldība un Pļaviņu novada pašvaldība.
Pašvaldībām ārkārtas stāvokli esot bijis nepieciešams izsludināt, lai varētu izmantot līdzekļus iepirkumiem ātrā veidā bez Publisko iepirkumu likuma piemērošanas.
Par turpmāko rīcību plānots lemt pirmdien Krīzes vadības padomes sēdē, un, ja situācija līdz pirmdienai būs mainījusies, tikšot pieņemti attiecīgi lēmumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
