Latvijas gāzes apgādes kompānijas "Latvijas Gāzes" šefs Adrians Dāvis Krievijas valsts gāzes gigantam "Gazprom" solījis veikt izdevīgus likuma grozījumu, kas paildzinātu tā monopolu, svētdien vēstīja TV3 raidījums "Nekā Personīga.
Skandalozo jautājumu kā "Latvijas Gāzei" labvēlīgākā gaismā izgrozīt likumu Tautsaimniecības komisija skatīja pēc "saskanieša" Ivara Zariņa pieprasījuma. Pēc sēdes politiķi viens otru vainoja "Gazprom" lobismā.
Kā atklāj sēdes audio ieraksts – "Latvijas Gāzes" šefs Adrians Dāvis spēja pārliecināt pat ideoloģiski pretējās nometnēs sēdošus politiķus. Veikli manipulējot ar skaitļiem un faktiem, viņš piedāvāja gāzes tirgus sadali atlikt līdz nezināmam brīdim, kad Latvija pievienosies Eiropas gāzes pārvades sistēmai. Lai to izdarītu, jāizbūvē vads starp Lietuvu un Poliju. Kad tas varētu notikt – nav zināms. Tas nozīmē, ka ar šādu lēmumu deputāti Latvijas Gāzes privatizācijas līgumā noteikto "Gazprom" monopolu līdz 2017.gadam nevis saīsinātu, bet paildzinātu.
Šādas izmaiņas likumos jau apsolītas "Gazprom" vadītājiem Maskavā. Par to saņēmis 20% atlaidi turpmāko trīs gadu gāzes piegādēm. Un tagad solītais jāpilda. Pretējā gadījumā "Gazprom" šantažēs Latviju ar līgumā paredzēto iespēju – gāzes cenas pārskatīt.
"Mans priekšlikums bija, lai arī es nebiju pilnvarots tā runāt, es tā runāju... Valsts interesēs... Es teicu tā.. Ja jūs nāksiet man pretī, ja jūs mums iedosiet normālu cenu, jo šī cena ir par augstu," sēdes ierakstā dzirdams Dāvis. "Iedodiet normālu cenu, iedodiet to uz trīs gadiem un es jums saku, ka es ... Valdība to sapratīs... Es panākšu izpratni valdībā un ka tiks pieņemts lēmums, ja ir runa par 2014.gada likumu, tiks pieņemts atbilstošs lēmums privatizācijas noteikumiem."
Ekonomikas ministrija pretī runāt nevarēja. Stratēģija sarunām ar "Gazprom" ir valsts noslēpums un komisijas deputātiem pieeja slepeniem dokumentiem nav. Tāpēc vienīgā informācija bija Latvijas Gāzes viedoklis.
"Vai Latvijai ir jāpilda savas saistības, ko viņa ir uzņēmusies attiecībā pret investoriem ar šo privatizācijas līgumu vai nav? Vai mums ir jāpilda to, ko mēs enerģētikas likumā esam ielikuši vai nav - par investīciju drošību?" sēdē jautāja Ivars Zariņš. "Par šo skaidro un saprotamo investīciju vidi, kas ir jānodrošina. Mums jau viena tiesvedība ir šajā pašā līguma sakarā kur Latvija zaudēja Eiropā. Tas ir vēl viens arguments, ko Dāvja kungs neminēja būdams korekts. "
Tikmēr Saeimas deputāts no partijas "Vienotība" Dzintars Zaķis sacīja: "Ar to ministru kabinetu mums arī tā. es tā īsti neredzu to tempu, kā mēs varetu virzīties uz priekšu. Tas ir viens. Otrs – Latvija ir parlamentāra valsts. Mums jau tomēr tie lēmumi šeit būtu jāpieņem. Un griez kā gribi - likums mums būs šeit jāpieņem. Ko nozīmē, ka es uzstāju, ne uzstāju, bet aicinātu formulējumu atrast šeit šo procesu iesākt"
Komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis sēdē steidzināja deputātus svarīgo jautājumu izlemt ātrāk, jo viņš kavēja lidmašīnu. Bez plašākas informācijas, jo ne visiem komisijā ir pieeja valsts noslēpumam, deputāti steigā atbalsta "Latvijas Gāzes" priekšlikumus. Atturējās vien divi ekonomikas ministra partijas biedri.
Lai arī partijas savus biedrus no komisijas norāja un viņi publiski savu viedokli mīkstināja, formāli joprojām "Latvijas Gāzes" intereses lobējošie likuma grozījumi karājas starp komisiju un Saeimu. Tā skatīšanu Saeimas sēdē komisijas deputāti nav atcēluši. Par tiem būs jālemj 6.jūnijā. Līdz tam Ekonomikas ministrija sola piedāvāt savus grozījumus, par kuriem aiz slēgtām durvīm jau spriedusi Valdība.
"Visas sarunas ir efektīvākas, ja no vienas puses sarunās piedalās tomēr viens.. Viena konkrēta komanda ar vienu konkrētu viedokli. Un sarunas var viegli ja ne izgāzties, tad ir ļoti grūti panākt tajās sev vēlamo, ja tur sāk iejaukties arī kāds otrais, trešais vai ceturtais cilvēks," teica Vjačeslavs Dombrovskis, Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs (RP). "Tāpēc no mūsu puses ir diezgan viennozīmīgi, ka sarunā jāpiedalās vienai komandai konkrēti valdībai, ja šāds mandāts valdībai ir uzticēts. Un nebūtu labi likumdevējam kaut kā iejaukties pa vidu."
Valdībā izlemtais pagaidām ir noslēpums, bet kā raidījumam atklāja sēdes dalībnieki – tajā bijusi līdzība notiekošajam Saeimas komisijā un radās aizdomas, ka politiķus pirms sēdes par "pareiziem" lēmumiem jau paguvis kāds apgaismot.
Sanktpeterburgā premjers Dombrovskis tikās ar Krievijas kolēģi Dmitriju Medvedjevu. Pēc tam presē parādījās virsraksti, ka Dombrovskis solījs respektēt "Latvijas Gāzes" privatizācijas līgumu. Vai tas nozīmē pretimnākšanu "Gazprom", Dombrovskis neatklāj.
"Kā jau es vēlreiz uzsvēru šajā sarunā ir divi jautājumi – viens ir saistības pret Eiropas Savienību, otrs – saistības, ko valsts pati ir uzņēmusies privatizācijas līgumā. Un, manuprāt, šīs saistības ir iespējams sabalsansēt un sakoordināt. Jo gan tie termiņi, gan derogācijas, kas Latvijai ir principā to atļauj. Tas faktiski ir sarunu jautājums ar akcionāriem. Attiecībā uz 2014.gadu ir pirmie divi soļi, kas ir jāsper pret trešo paketi kā es teicu – sadales nodalīšana un trešās puses pieejamība un pirmās indikācijas ir, ka ar šiem jautājumiem var virzīties uz priekšu," skaidroja Valdis Dombrovskis.
"Bumba" sarunās ar "Gazprom" ir valdības pusē. Zināms, ka Maskavu netik daudz uztrauc tirgus atvēršana citiem spēlētājiem, jo pagaidām Baltijā konkurentu viņiem nav. Bažas Krievijā rada kam paliks infrastruktūra, tai skaitā stratēģiski nozīmīgā Inčukalna gāzes krātuve.