Plānots, ka Latvijā tiks veidots daļēji centralizēts valsts kapitālsabiedrību pārvaldības modelis, līdz 2014.gada sākumam izveidojot Valsts kapitāla daļu pārvaldības biroju, kuram pakāpeniski pārvaldībā tiks nodotas valsts uzņēmumu kapitāla daļas un tas būs atbildīgs par valsts kapitālsabiedrību pārraudzību, informācijas pieejamību par valsts līdzdalību kapitālsabiedrībās un to pārvaldīšanas rezultātiem, kā arī korporatīvo pārvaldīšanas nosacījumu ieviešanu.
Valstij pilnībā (100% līdzdalība) pieder 67 kapitālsabiedrības, 5 kapitālsabiedrībās valstij ir izšķiroša ietekme, 75 kapitālsabiedrībā – valsts līdzdalība ir mazāka par 50%, savukārt 26 kapitālsabiedrībā valstij ir netieša ietekme (valsts kapitālsabiedrību meitas sabiedrības).
Tāpat Latvijā ir 323 kapitālsabiedrības, kurās vienīgais dalībnieks ir pašvaldība, 39 kapitālsabiedrības ir pašvaldību izšķirošajā ietekmē un 243 gadījumos, kādai no pašvaldībām pieder 50 un mazāk procenti kapitāla daļu kādā kapitālsabiedrībā. Tikai četrām pašvaldībām nepastāv līdzdalība kapitālsabiedrībās.
Likumprojekta mērķis ir veicināt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību un kapitāla daļu labu pārvaldību, ievērojot starptautiski atzītus labas korporatīvās pārvaldības principus, kā arī veicināt publisko personu komercdarbības nosacījumu ievērošanu.
"Valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldības reformu valdība apstiprināja pagājušā gada pavasarī, likumprojekti bija gatavi vasaras beigās, bet to saskaņošanas process ilga deviņus mēnešus un jau tuvojās absurdam un riņķa dancim. Teju katrā saskaņošanas solī parādījās jauni iebildumi, turklāt par jautājumiem un risinājumiem, par kuriem konceptuāla vienošanās bija jau panākta," rezumē Pavļuts.
Lai reforma stātos spēkā no 2014.gada, izšķiroša loma turpmākajā procesā būs Saeimas deputātiem. Šī ir viena no ilgāk atliktajām reformām atjaunotās Latvijas vēsturē, bet tās īstenošana ļautu uzlabot visu Latvijas uzņēmējdarbības vidi, nodrošinātu labāku un atbildīgāku valsts un pašvaldību uzņēmumu vadību, lielākus ienākumus no dividendēm, visiem pieejamu informāciju par sasniegtajiem darba rezultātiem, profesionālāku vadītāju iecelšanu un mazākas uzņēmumu politizācijas iespējas, norāda ministrs.
Reformas īstenošanai nepieciešamie likumprojekti tika izstrādāti, pamatojoties uz Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijā un Publisko personu komercdarbības koncepcijā piedāvātajiem un Ministru kabineta 2012.gada 15.maijā atbalstītajiem risinājumu variantiem.
Ministrija izstrādātos likumprojektus ir skaņojusi ar visām ieinteresētajām pusēm - ministrijām, kas ir valsts kapitāla daļu turētājas, Valsts kanceleju, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju, sabiedriskās politikas centru "Providus", Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, Pārresoru koordinācijas centru, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomu, Ārvalstu investoru padomi Latvijā un Baltijas korporatīvās pārvaldības institūtu Latvijā.
Likumprojektā noteikta publisko personu kapitālsabiedrību dibināšanas, darbības un likvidācijas kārtība, publisko personu kapitāla daļu pārvaldības kārtība, centralizētās pārvaldības institūcijas izveidošanas kārtība, darbības principi, statuss, funkcijas, padotība un finansēšanas modelis, kā arī biroja vadības iecelšanas kārtība un kritēriji.
Tāpat likumprojektā ietverts publiskas personas līdzdalības kapitālsabiedrībās nepieciešamības regulārs izvērtējums, tajā skaitā kapitālsabiedrību atbilstības publisko personu komercdarbības principiem izvērtēšana.
Likumprojekts arī nosaka pienākumus publiskās personām piederošo kapitālsabiedrību darbu plānošanu un regulāru uzraudzību no institūciju puses, definē sadarbības mehānismu un lēmumu pieņemšanas kārtību starp kapitāla daļu pārvaldībā iesaistītajām pusēm, dividendēs izmaksājamās peļņas daļas noteikšanas kārtību, iesaistīto institūciju kompetenci un lēmumu pieņemšanas kārtību, kritērijus padomes izveidei kapitālsabiedrībās, padomes locekļu maksimālo skaitu un izvirzīšanas kārtību, kārtību, kādā publiskas personas kapitālsabiedrību pārveido par valsts pārvaldes iestādi vai publisko aģentūru; kā arī kapitāla daļu atsavināšanu, skaidro Ekonomikas ministrija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
