"Uzņēmuma akcionāri ir paziņojuši, ka viņiem neesot prasīto 25 miljonu latu ieguldīšanai "Liepājas metalurgā" (LM), kas šķiet visai dīvaina situācija, ņemot vērā, ka uzņēmuma īpašnieki atrodas miljonāru sarakstos. Uzņēmuma vadība valdībā solījusi, ka vismaz nauda algu izmaksām strādniekiem būs," sacīja Dombrovskis.
Dombrovskis uzsvēra, ka "diemžēl akcionāri pēc viņiem vien zināmiem kritērijiem pārskaita daudzmiljonu maksājumus vien viņiem zināmiem kreditoriem, kas šķiet gandrīz viņiem ir svarīgāk nekā samaksāt darbiniekiem algas. Valdes priekšsēdētājs gan apstiprināja, ka līdzekļi algu izmaksai pietikšot".
Jautāts vai valdība vispār vēl plāno glābt LM, premjers atbildēja, ka šobrīd reālākais ceļš esot piesaistīt investoru.
Savukārt "Liepājas metalurgs" Sabiedrisko attiecību dienesta vadītāja Simona Laiveniece atgādina, ka Eiropas Savienības metāla ražotāju asociācijā "Eurofer" - turpinās darbs pie dziļu krīzi pārdzīvojošās metalurģijas nozares atbalsta plāna izstrādes. Līdz šā gada maija beigām plānam ir jābūt gatavam un tas jāiesniedz Eiropas Savienības Ministru Kabinetam ratifikācijai.
"No asociācijas iesniegtajiem atbalsta pasākumiem, lai uzturētu metāla ražotāju, tai skaitā "Liepājas metalurgs" konkurētspēju, ir jānosauc konkrēti pasākumi, kurus atbalsta ES ministri, tai skaitā ES Rūpniecības ministrs un ES Vides ministrs: Elektroenerģija – atbrīvot energoietilpīgos ražotājus no maksas par atjaunojamo (zaļo) enerģiju un sadales tīklu tarifiem. Tirdzniecība un izejvielas - ieviest nodokli uz metāllūžņu eksportu no ES, ņemot vērā CO2 saturu," teikts paziņojumā medijiem.
Arī valsts atbalsts pieejams tādā pašā mērā, kā citiem sektoriem. Tie ir ļoti pozitīvi signāli un mēs ceram, ka metalurģijas nozares atbalsta plāns, kurš ietver sevī konkrētos pasākumus, tiks realizēts 2013. gada jūnijā, norāda Laiveniece.
Labklājības ministre Ilze Viņķele (V) aicina uzņēmuma darbinieku arodbiedrību un darbiniekus pastāvēt uz savām likumā noteiktajām tiesībām un aizsardzību atlaišanas gadījumā, portālu "Delfi" informēja Labklājības ministrija.
Viņķele atgādina, ka atbilstoši Darba likumam darba tiesiskās attiecības var pārtraukt, darbinieku atlaižot darbinieku skaita samazināšanas dēļ, abpusēji darba devējam un darbiniekam vienojoties vai darbiniekam pašam uzsakot darbu. Pirmajā gadījumā darbiniekam pienākas atlaišanas pabalsts, kas, atkarībā no darba stāža, var būt ievērojams atbalsts turpmākajos mēnešos – līdz pat četrām mēnešalgām. Savukārt gadījumos, ja uzņēmums ar darbinieku vienojas par darba attiecību pārtraukšanu uz abpusējas vienošanās pamata, atlaišanas pabalstu likums neparedz.
Jebkāda kompensācija darbiniekiem par darba attiecību izbeigšanu tiks izmaksāta tikai, tad, ja tā būs īpaši pielīgta. Ministre aicina cilvēkus raudzīties, lai darba devēja piedāvātā kompensācija nebūtu mazāka par summu, ko veidotu iespējamais atlaišanas pabalsts.
Darbiniekiem nevajadzētu rakstīt atlūgumu pašiem, jo tādā gadījumā viņiem nepienākas ne atlaišanas pabalsts, ne kāda cita kompensācija. Turklāt gadījumā, ja darbinieks pēc darba attiecību pārtraukšanas vēlēsies saņemt bezdarbnieka pabalstu, viņam to izmaksās ar divu mēnešu laika nobīdi.
Otrdien LM atkal apturējis savu pamatražošanu un sācis darbinieku atlaišanu, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "NASDAQ OMX Riga".
LM iepriekš apstiprināja faktu, ka uzņēmumā tiek plānots samazināt strādājošo skaitu par 8 - 10%. Kompānija arī atklāj, ka šī gada pirmajā ceturksnī tērauda ražošanu organizējusi ar 73% noslodzi un velmējumu ražošanu ar 75% noslodzi, bet 2013.gada aprīlī tēraudu un velmējumus plānots ražot tikai ar 30% jaudu.
Kā ziņots, investori grūtībās nonākušajam metalurģijas milzim "Liepājas metalurgs" patlaban tiek meklēti Stambulā, Londonā un Milānā. Uz šīm pilsētām aprīļa sākumā devās uzņēmuma akcionāri Sergejs Zaharjins un Ilja Segals, bet par konkrētiem sarunu rezultātiem vēl netiek ziņots.
LM vadība šogad prognozē 25,6 miljonu latu iztrūkumu, bet auditoru ieskatā, šīs prognozes ir pārāk optimistiskas un reālais naudas trūkums var sasniegt pat 96,1 miljonu latu. Tiesa, auditori atzīmē, ka šo summu var samazināt produkcijas cenu un ražošanas apjoma pieaugums un vienošanās ar kreditoriem. Taču janvārī LM velmējumu realizācijas cena bija par 3% mazāka nekā paredzēts uzņēmuma budžetā, bet februārī - par 5% mazāka. Pērn uzņēmums savu produkciju realizējis faktiski zem pašizmaksas, norādīts ziņojumā.
Finanšu ministrs 2009.gada 30.decembrī valsts vārdā izsniedza galvojumu par LM saistībām 85,6 miljonu eiro (59,7 miljonu latu) apmērā, lai nodrošinātu prasījumus, kas var rasties no aizdevuma līguma, kas noslēgts starp LM un "UniCredit S.p.A". Šā gada 25. janvāri izsniegtais, bet vēl neatmaksātais valsts galvotā aizdevuma apmērs bija 73,6 miljoni eiro (51,7 miljoni latu).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
