'Liepājas metalurga' akcionāru ķīviņi kļūst arvien negantāki  (94)

Uzņēmuma mazākuma akcionārs Kirovs Lipmans ceturtdien valdībai adresētā vēstulē pauda, ka ir gatavs piesaistīt investoru ar nosacījumu, ka Sergejam Zaharjinam un Iļjam Segalam jāpārdod visas savas LM akcijas investoram, kuru būtu piesaistījis pats Lipmans.

Savukārt LM sabiedrisko attiecību dienesta vadītāja Simona Laiviniece ceturtdien portālu "Delfi" informēja, ka LM akcionāri  Zaharjins un Segals vērsušies Valsts policijā (VP) ar iesniegumu pret Lipmanu par kriminālprocesa uzsākšanu par neslavas celšanu masu informācijas līdzekļos.

Jaunais kreditoru kluba biedrs britu "Stemcor" ir metāla iepircējs no Lielbritānijas un tas kreditējis LM par vairākiem miljoniem latu.

Britu uzņēmums jau pagājušonedēļ piedalījies kreditoru, finanšu konsultantu "Prudentia", Ekonomikas ministrijas (EM), Finanšu ministrijas (FM) un LM akcionāru darba tikšanās reizē, kurā tika apspriesta valdības prasība uzņēmuma atbalstam un apspriesti noteikumi, kurus izpildot valsts sniegs savu atbalstu uzņēmumam.

Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš apstiprināja, ka piektdien būs gala termiņš, kad akcionāriem jāsniedz atbilde vai tie pildīs kreditoru kluba noteiktās prasības. Trešdien premjers Valdis Dombrovskis (V) LNT raidījumā "900 sekundes" gan paziņoja, ka akcionāri savus līdzekļus uzņēmumā neesot gatavi ieguldīt.

Tāpat Āboliņš sacīja, ka divi uzņēmuma akcionāri Iļja Segals un Sergejs Zaharjins esot devuši mājienus, ka savus līdzekļus neieguldīs, savukārt trešais akcionārs Kirovs Lipmans savu atbildi sniegšot piektdien.

Ceturtdien Lipmans medijiem izplatīja valdībai adresētu vēstuli, kurā uzsver, ka lai viņš kā akcionārs iesaistītos uzņēmuma glābšanā, apmaiņā pret to nepieciešams iepazīties ar starptautiskās auditorkompānijas „Ernst & Young Baltic" veiktā „LM" audita atzinumu. Lipmans arī uzstāj, ka Sergejam Zaharjinam un Iļjam Segalam jāpārdod visas savas „LM" akcijas investoram, kuru piesaistītu pats Lipmans. 

Savukārt Valsts kase portālu "Delfi" informēja, ka auditoru ziņojumu jau 9.aprīlī ir nodevusi LM. Lipmans 17.aprīlī bija vērsies Valsts kasē ar iesniegumu, kurā lūdza iespēju ar auditoru ziņojumu iepazīties, tolaik Valsts kase norādījusi LM akcionāram, ka ziņojums atrodas pie  AS „Liepājas Metalurgs", un tur arī Lipmanam esot jāvēršas, lai ar ziņojumu iepazītos. 

Tāpat Valsts kase esot vērsusi LM uzmanību, ka saskaņā ar Komerclikumu LM padomei kā sabiedrības pārraudzības institūcijai, kas pārstāv akcionāru intereses sapulču starplaikā, ir jāuzrauga valdes darbība, tai skaitā jāuzrauga, lai sabiedrības lietas tiktu kārtotas saskaņā ar likumiem, statūtiem un akcionāru sapulces lēmumiem, tādēļ likumā noteikto funkciju izpildei audita ziņojumam ir jābūt pieejamam arī LM padomes locekļiem un lūdza nekavējoties nodrošināt visu LM padomes locekļu iepazīstināšanu ar šiem dokumentiem.

Ja izpildītos augstāk minētie nosacījumi, Lipmans no savas puses apņemas nodrošināt uzņēmumam iespēju iegādāties šobrīd saimnieciskajai darbībai nepieciešamos metāllūžņus jebkurā apjomā, turklāt par iepirkuma cenu, kas būtu zemāka, nekā to tagad maksā uzņēmums.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP) gan ceturtdien komentēja, ka valsts nav reideris un tās kompetencē nav ietekmēt, kuri privāta uzņēmuma akcionāri pārdod vai nepārdod savas akcijas. Šādām sarunām jānotiek starp pašiem akcionāriem.

Pavļuts pēc valdības sēdes šonedēļ atklāja, ka 12.aprīlī "LM" pārskaitījis daudzmiljonu maksājumu kādiem nezināmiem diviem kreditoriem, nevienojoties par to ar kreditoru klubu. Ceturtdien Āboliņš portālam "Delfi" atklāja, ka šī summa esot bijusi 4,6 miljoni eiro (3,2 miljoni latu).

Trešdien un ceturtdien Valsts darba inspekcija (VDI) esot devusies uz Liepāju, lai apsekotu situāciju cik informēti ir uzņēmumā strādājošie, kā arī, lai pārliecinātos, ka to tiesības ir aizsargātas, informēja Labklājības ministrija.

Portāls "Delfi" jau vēstījis, ka akcionāru ķīviņi ir tik asi, ka sarunās ar valdību caur slēgtām durvīm bijis pat dzirdams, kā kāds no akcionāriem skaļi kliedz.

Jau ziņots, ka kopumā, lai valdība iesaistītos LM glābšanā, uzņēmumam būs jānodrošina piecas darbības - akcionāriem jāpiedalās ar saviem līdzekļiem, uzņēmumam jāiepērk metāllūžņi Baltijā, kas nodrošinātu zemākas iepirkumu cenas, uzņēmumam pašam jāveic nākamais maksājums Itālijas bankai "UniCredit S.p.A. 1,2 miljonu latu apmērā. Tāpat LM jāapstiprina pa jaunam uzņēmuma valde un beidzot jāizstrādā dzīvotspējīgs biznesa plāns.

LM iepriekš apstiprināja faktu, ka uzņēmumā tiek plānots samazināt strādājošo skaitu par 8 - 10%. Kompānija arī atklāj, ka šī gada pirmajā ceturksnī tērauda ražošanu organizējusi ar 73% noslodzi un velmējumu ražošanu ar 75% noslodzi, bet 2013.gada aprīlī tēraudu un velmējumus plānots ražot tikai ar 30% jaudu.

Kā ziņots, investori grūtībās nonākušajam metalurģijas milzim "Liepājas metalurgs" patlaban tiek meklēti Stambulā, Londonā un Milānā. Uz šīm pilsētām aprīļa sākumā devās uzņēmuma akcionāri Sergejs Zaharjins un Ilja Segals, bet par konkrētiem sarunu rezultātiem vēl netiek ziņots.

LM vadība šogad prognozē 25,6 miljonu latu iztrūkumu, bet auditoru ieskatā, šīs prognozes ir pārāk optimistiskas un reālais naudas trūkums var sasniegt pat 96,1 miljonu latu. Tiesa, auditori atzīmē, ka šo summu var samazināt produkcijas cenu un ražošanas apjoma pieaugums un vienošanās ar kreditoriem. Taču janvārī LM velmējumu realizācijas cena bija par 3% mazāka nekā paredzēts uzņēmuma budžetā, bet februārī - par 5% mazāka. Pērn uzņēmums savu produkciju realizējis faktiski zem pašizmaksas, norādīts ziņojumā.

Finanšu ministrs 2009.gada 30.decembrī valsts vārdā izsniedza galvojumu par LM saistībām 85,6 miljonu eiro (59,7 miljonu latu) apmērā, lai nodrošinātu prasījumus, kas var rasties no aizdevuma līguma, kas noslēgts starp LM un "UniCredit S.p.A". Šā gada 25. janvāri izsniegtais, bet vēl neatmaksātais valsts galvotā aizdevuma apmērs bija 73,6 miljoni eiro (51,7 miljoni latu).