Jau ziņots, ka pēc AS "SEB banka" pagājušajā rudenī nosūtītā iesnieguma prokuratūra sākusi kriminālprocesu saistībā ar Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva bijušās direktores Intas Kaņepājas un "Rīgas kinostudijas" amatpersonu, tostarp Horsta, iespējamām noziedzīgām darbībām - nepatiesu ziņu sniegšanu kredītiestādei, tiesiskās aizsardzības procesa izmantošanu nolūkā izvairīties no saistību izpildes, grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu, ieķīlātās lietas prettiesisku atsavinājumu un "Rīgas kinostudijas" mantas nobēdzināšanu.
Bankas iesniegumā prokuratūrai bija teikts, ka noziedzīgās darbības izpaužas kā nepatiesu ziņu sniegšana kredītiestādei kredīta lietošanas laikā, tiesiskās aizsardzības procesa izmantošana nolūkā izvairīties no saistību izpildes, grāmatvedības noteikumu pārkāpšana, ieķīlātās lietas jeb prasījuma tiesību pret sabiedrības debitoriem prettiesisks atsavinājums un "Rīgas kinostudijas" mantas nobēdzināšana.
Iesniegumā rakstīts, ka 2004.gadā starp "SEB banku" un "Rīgas kinostudiju" noslēgts kredīta līgums, piešķirot 510 000 latu aizdevumu nekustamā īpašuma Rīgā, Šmerļa ielā, rekonstrukcijai. Laika gaitā kredīta līgums grozīts, aizdevuma summu palielinot līdz 1 816 800 eiro (1 276 840 latiem).
Saskaņā ar iesniegumā teikto "Rīgas kinostudija" un ķīlas devēji, apzinoties, ka tās rīcībā nav naudas līdzekļu un tie nespēs izpildīt saistības labprātīgi, kā arī apzinoties, ka to rīcībā nav tiesisku instrumentu, ar kuriem varētu kavēt piedziņu un ķīlu realizāciju, veikuši noziedzīgas darbības - snieguši apzināti nepatiesu informāciju kredīta izlietošanas laikā, pārkāpuši tiesiskās aizsardzības procesa noteikumus, grāmatvedības noteikumus, nobēdzinājuši mantu un prettiesiski atsavinājuši ieķīlātās lietas jeb prasījuma tiesību pret sabiedrības debitoriem.
Bankas iesniegumā bija aprakstītas "Rīgas kinostudijas" un ķīlas devēju darbības un lūgts sākt kriminālprocesu, atzīstot "SEB banku" par cietušo, bet par aizdomās turētajiem - Horstu, pašreizējo "Rīgas kinostudijas" valdes priekšsēdētāju Armandu Libertu, kā arī Liberta mātei piederošās SIA "Latvijas elektronisko dokumentu arhīvs" valdes locekli Kaņepāju.
Savukārt "Rīgas kinostudija" patlaban ir iesaistīta vēl citās tiesvedībās, galvenokārt strīdos par zemes nomu. Rīgas apgabaltiesa iepriekš bija apmierinājusi SIA "VK Estate" pieteikumu par procesuālo tiesību pārņemšanu strīdā ar "Rīgas kinostudiju". Tādā veidā tika atzītas uzņēmuma tiesības piedzīt no "Rīgas kinostudijas" parādu bijušo zemes īpašnieku - Dzintara Abula un Veltas Lazdas - vietā.
Abulam un Lazdai agrāk piederēja zeme, uz kuras uzcelta kinostudija. 2005.gadā Abuls un Lazda cēla prasību pret kinostudiju par nomas līguma noslēgšanu, nomas maksas piedziņu un reālnastas nodibināšanu. 2009.gadā zemes īpašnieki un kinostudija panāca izlīgumu, ar kuru "Rīgas kinostudija" apņēmās līdz 2009.gada 31.decembrim samaksāt zemes īpašniekiem izlīgumā norādīto parādu. Izlīgumā puses vienojušās, ka zemes gabala nomas maksa par gandrīz 12 gadu ilgu laika periodu ir 150 969 lati, bet nokavējuma procenti - 53 427 lati.
Vēlāk Abuls un Lazda zemi pārdeva "VK Estate", kas pārņēma tiesības no kinostudijas piedzīt parādu par zemes nomu saskaņā ar minēto izlīgumu. Kinostudija apgalvo, ka savas saistības pret Abulu un Lazdu ir izpildījusi, savukārt "VK Estate" norāda uz pretējo.
Tikmēr Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šogad janvārī noraidīja maksātnespējas pieteikumu, atzīstot to par nepamatotu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
