Zaharjinam būs jāsedz arī tiesas un advokātu izdevumi, bet viņa rīcībā esošo akciju skaits saruks no 49% līdz 37%.
"Tās ir manas akcijas, kuras es nodevu uz laiku Zaharjinam, lai viņš "Liepājas Metalurga" vārdā vestu sarunas par līdzekļu piesaisti rūpnīcas modernizācijai," norāda Lipmans, piebilstot, ka viņam ir žēl, ka Zaharjins vēlējies akcijas par katru cenu paturēt sev.
Lipmans kļuva par "Liepājas Metalurga" akcionāru 2003.gadā, kad no uzņēmuma akciju kontrolpaketes toreizējā īpašnieka – uzņēmuma "Gesil Limited" – viņš savā īpašumā ieguva 4 950 553 LM akcijas. Tai pat gadā no šī uzņēmuma akcijas ieguva arī Zaharjins un Segals.
Kaut arī kopumā "Liepājas Metalurga" darbība 2003.gadā bija pozitīva, tomēr tā akcionārus pilnībā neapmierināja. Galvenie iemesli tam bija salīdzinoši augstās tērauda ražošanas izmaksas un uzņēmuma novecojušās iekārtas, tāpēc tika nolemts rūpnīcu modernizēt, taču tam bija nepieciešama nauda, kuras LM nebija. Tāpēc akcionāri nolēma finansējumu piesaistīt, un šim nolūkam bija nepieciešams pārrunām deleģēt vienu lielāko akcionāru.
Akcionāri vienojās, ka tie nodos Zaharjinam uz laiku līdz modernizācijas pabeigšanai daļu no viņiem piederošajām akcijām, kas dos iespēju ātrāk un efektīvāk piesaistīt t finansējumu "Liepājas Metalurgam", informēja Lipmana pārstāvis.
Lipmans 2003.gada septembrī pārveda viņam piederošās 1 950 550 "Liepājas Metalurga" akcijas Zaharjinam. Pēc šī akciju pārskaitījuma Lipmanam pašam palika 3 000 003 "Liepājas Metalurga" akcijas, kas veidoja aptuveni 17% no apmaksāto uzņēmuma akciju kopskaita uz to nodošanas brīdi.
"Liepājas Metalurga" modernizācija tika pabeigta 2011. gadā, par ko uzņēmums informēja sabiedrību ar publikāciju Rīgas Fondu biržā. 2011. gada nogalē Lipmans vērsās pie Zaharjina ar lūgumu atdot viņam uz laiku nodotās akcijas, un saņēma mutiskus solījumus to izdarīt. 2012.gada martā Lipmans cēla prasību tiesā pret Zaharjinu par akciju atdošanu, kuru tiesa pabeidza skatīt 2013. gada aprīlī, apmierinot Lipmana prasību.