Rīgas apgabaltiesā šodien notika sagatavošanās tiesas sēde Lietuvas bankas "Snoras" prasībā pret nacionālo lidsabiedrību "airBaltic" un SIA "Baltijas Aviācijas Sistēmas" (BAS) par preču zīmes iegādes darījuma atzīšanu par spēkā neesošu. Nākamā tiesas sēde paredzēta 11.jūlijā.
Kā paskaidroja apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš, lietas izskatīšana tika atlikta, lai lietas dalībnieki varētu iepazīties ar materiāliem, kā arī iesniegt vajadzīgos dokumentus.
Lieta ceturtdien tika izskatīta slēgtā sēdē un tai arī turpmāk noteikts slēgts statuss. "Snoras" pārstāvis, zvērināts advokāts Jānis Moors plašāk par prasības būtību neizteicās.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, "airBaltic" zīmols un saistītās preču zīmes nu jau bijušā aviosabiedrības vadītāja Bertolta Flika BAS tika pārdotas 2009.gadā, taču tas atklājās tikai 2010.gada vasarā. Zīmols un preču zīmes "airBaltic" 2009.gada auditētajā pārskatā novērtētas 13 miljonu eiro jeb 9,136 miljonu latu vērtībā.
Pārdotas tika preču zīmes "airBaltic", "airBaltic.com", "airBaltic Travel.com", "airBaltic Hotels", "Baltic Miles" un "Baltic Taxi". Šāds solis tika skaidrots ar nepieciešamību piesaistīt kapitālu finanšu situācijas stabilizēšanai un turpmākai attīstībai. Vēlāk "airBaltic" preču zīmes tika ieķīlātas.
Savukārt 2011.gada novembrī "airBaltic" no BAS zīmolus un preču zīmes atpirka par 13 miljoniem eiro. Zīmoli un preču zīmes, kā arī pašreizējās un nākotnes prasības tika ieķīlātas kā nodrošinājums saņemtajiem aizņēmumiem par labu Finanšu ministrijai. Pašreizējais lidsabiedrības vadītājs Martins Gauss teica, ka patlaban "airBaltic" atguvusi visus zīmolus.
Citā tiesvedībā Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta 23.maijā rakstveidā skatīs sūdzību par lēmumu izbeigt tiesvedību "airBaltic" prasībā pret BAS un likvidējamo "Latvijas Krājbanku" ("Krājbanku") par kapitalizācijas atzīšanu. Šī ir kārtējā prasība, kas saistīta ar 2011.gada 3.oktobra vienošanos par "airBaltic" glābšanu.
Jau ziņots, ka 12.februārī Rīgas apgabaltiesa nolēma izbeigt tiesvedību lietā. Tāds lēmums tika pieņemts saskaņā ar Civilprocesa likuma 223.panta 2.punkts, kas paredz, ka lietā tiesvedība ir izbeidzama, ja prasību cēlusi persona, kurai nav prasības tiesības.
"airBaltic" korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags iepriekš norādīja, ka "minētā tiesvedība ir daļa no "airBaltic" pagātnes jautājumiem, kas tiek risināti ar juridisku mehānismu palīdzību". Tikmēr "Krājbankas" administratora "KPMG Baltics" sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Fīrmanis aģentūrai LETA norādīja, ka "airBaltic" nebija subjektīvu tiesību celt šādu prasību, - lidsabiedrība balstījās uz 3.oktobra vienošanos, bet viņi nebija puse tajā.
Jau ziņots, ka patlaban ir ierosinātas daudzas lietas saistībā ar vienošanas par "airBaltic" glābšanu un no tās izrietošajām sekām. Apgabaltiesa 5.septembrī turpinās vērtēt Satiksmes ministrijas (SM) prasību pret Krievijas "Investbank" un BAS par saistību pārņemšanu un cesijas atzīšanu - tā saistīta ar BAS piederošo "airBaltic" daļu pārņemšanu.
Fīrmanis norādīja, ka "Krājbanka" šajā procesā tika pielaista kā trešā persona. Lietas būtība balstās uz 2011.gada 3.oktobra vienošanos par BAS piederošo "airBaltic" daļu pārņemšanu. Apgabaltiesa lietu uzsāka izskatīt pirmdien, 18.martā. Jau pašā sēdes sākumā tiesnesis apmierināja "airBaltic" pārstāvja advokāta Raivja Leimaņa pieteikumu par lietas izskatīšanu slēgtā kārtībā.
"airBaltic" šajā lietā ir trešās personas statuss. Kā informēja Vanags, aviokompānija tiesvedības laikā neplāno sniegt komentārus saistībā ar "Investbank" lietu. Arī Leimanis no jebkādiem komentāriem atturējās. Tādu pašu atbildi sniedza arī BAS pārstāvis, advokāts Uldis Šneibahs. Par iesniegto prasību no komentāriem atturējās arī SM.
Ar līdzīgām prasībām pret valsti SM personā vērsās arī "Investbank" un Lietuvas "Snoras", lūdzot atzīt minēto lidsabiedrības glābšanas vienošanos par spēkā neesošu.
"Investbank" prasības pieteikumā tika norādīts, ka 2011.gada septembrī tika sāktas aktīvas sarunas par turpmākās sadarbības noteikumiem "airBaltic" maksātnespējas un attīstības jautājumos, jo valsts un BAS kā lielākie akcionāri izrādīja interesi nodrošināt "airBaltic" maksātspēju.
Oktobra sākumā tika arī noslēgts attiecīgs līgums, līdz ar kuru, kā izriet no prasības pieteikuma, BAS un Latvijas valsts pret "Investbank" uzņēmās noteiktas saistības, tomēr valsts tās nebija izpildījusi.
Kā zināms, vēlāk SM uz pirmpirkuma tiesību pamata iegādājusies AS "Latvijas Krājbanka" ieķīlātās Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" mazākuma akcionāram BAS piederošās "airBaltic" kapitāldaļas. SM iegādājās "Krājbankai" piederošo ķīlu - 47,2 % "airBaltic" akciju par nominālvērtību 224 453 lati, tādējādi valstij kļūstot par 99,8% "airBaltic" akciju īpašnieku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
