Latvija pagājušā gadā sasniedza budžeta deficītu 1,2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) un valsts parādu 40,7% apmērā no IKP, iekļaujoties Eiropas Savienības (ES) noteiktajos kritērijos.
No pašreizējām 17 eirozonas valstīm tikai Somija, Igaunija un Luksemburga atbilst Māstrihtas kritērijiem ar budžeta deficītu līdz 3% no IKP un valsts parādu līdz 60% no IKP.
"Latvija ir paraugvalsts, ātri risinot divas problēmas, kas nomoka visas krīzes skartās valstis - konkurētspējas samazināšanos, ko parāda milzīgais tekošā konta deficīts, un finanšu burbuli," norāda Starptautiskās politiskās ekonomikas Eiropas centra direktors Frederiks Eriksons.
"Tā tagad ir daudz labākā stāvoklī nekā krīzes skartās ekonomikas, kuru ekonomiskais sākumstāvoklis bija mazāk satraucošs, bet tās neveica reformas, lai veicinātu konkurētspēju."
Kā jau ziņots, Latvija jau kopš 2012.gada septembra izpilda visus ekonomiskos Māstrihtas kritērijus, tāpēc valdība šā gada marta sākumā nolēma vērsties Eiropas Komisijā un Eiropas Centrālajā bankā ar lūgumu izvērtēt mūsu valsts atbilstību uzņemšanai eirozonā.
Institūciju sagatavotie konverģences ziņojumi tiek gaidīti jūnijā, bet 9.jūlijā ES Padomē tiks pieņemts gala lēmums par mūsu valsts dalību eirozonā.
Latvija eirozonā gatavojas iestāties 2014.gada 1.janvārī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
