Izkūpējušie sapņi jeb tā arī neīstenotās grandiozās būvniecības ieceres  (378)

Nu būvniecības sektors atkal ir uzņēmis straujus izaugsmes tempus un "Delfi" jau aplūkoja, kuri krīzes laikā piebremzētie celtniecības projekti atkal nostājušies uz savām kājām, tomēr ir vairākas vērienīgas un desmitiem miljonu latu vērtas ieceres, kuras tā arī palikušas 'uz papīra'.

2008.gada sākumā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma "Lido" īpašnieks Gunārs Ķirsons klāstīja par savām grandiozajām iecerēm, proti, blakus atpūtas centram Krasta ielā tuvāko piecu gadu īstenot vērienīgu viesnīcas projektu.

Uzņēmums tolaik strādāja pie projekta tehniskajiem parametriem un apzināja investorus. Tika plānots, ka viesnīca būs egles formas un tās augstums varētu būt līdz pat 40 stāviem un katrs viesnīcas stāvs un numuriņi būs iekārtoti kādam gadsimtam atbilstošā interjerā.

No šīs viesnīcas - egles tika plānota arī ārvalstu tūristu vešana ar helikopteru uz Gaiziņa kalna pakājē esošo Kaķīša ezeru, pie kura bija iecerēts atpūtas komplekss. Arī šis lauku tūrisma mītnes projekts ar 50 miljonu latu investīcijām netika īstenots.

Vērienīgajā "Panorama Plaza" projektā Lielirbes ielā tika plānots uzcelt četrus augstceltnes torņus. Tomēr pabeigti ir tikai divi un tajos dzīvo cilvēki, bet trešais ēku komplekss palika tā arī nepabeigts un tā īpašnieks  - Latvijas-Turcijas kopuzņēmums SIA ''Latmes Building'' -  jau ir maksātnespējīgs.

Šo trešo nepabeigto ēku 2011.gadā par 783 972 latiem iegādājās "Swedbank" meitasuzņēmums "Ektornet Residential Latvia".

Dreiliņu apkārtnē Rīgā, vietā, kur atrodas vecā izgāztuve, Latvijas Futbola federācija (LFF) 2011.gadā vēlējās būvēt visām starptautiskajām prasībām atbilstošu futbola stadionu.

Pašvaldība stadiona būvniecībai piedāvāja trīs vietas un LFF no tām izvēlējās bijušo izgāztuvi aptuveni 23 hektāru platībā starp Deglava, Saharova un Lielvārdes ielu. Līdz pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem šajā vietā bija izgāztuve. Zem vecās izgāztuves ir purvs, kurā pašreiz, gadu gaitā izgāžot atkritumus, pat 1,5 metru dziļumā sablīvējies piesārņojums, savukārt gadu desmitiem krājušos atkritumu slāņi šajā vietā ir pat 16 metru augstumā.

Vērienīgu tūrisma objektu un ekopilsētu Madonas novadā pirms dažiem gadiem plānoja uzņēmējs Valērijs Belokoņs, viņa ģimenei piederošā AS "Hercogiste" un SIA "Terra Libre" kopā ar ārvalstu konsultantiem "Happold Consulting" un "Lighthouse Creative".

Tika plānots izveidot starptautiski pazīstamu un populāru kūrortu ar izglītojošiem un izklaidējošiem elementiem. Kūrorts bija iecerēts kā pirmais posms "Hercogiste" eko projektā, kam paralēli tiktu plānoti arī mājokļi, nākamajos etapos paredzot citus ilgtspējīgas uzņēmējdarbības un izglītības projektus.

2010.gadā projekta realizācijai tika iegādāti teju 800 hektāri zemes Madonas rajona Liezeres pagastā.

2009.gada vasarā, laikā kad valsts budžeta izdevumi tika pamatīgi samazināti, valdība nolēma pilnībā apturēt arī akustiskās koncertzāles būvniecības projektu uz AB dambja Rīgā. Daudzu desmitu miljonu vērtais projekts paredzēja vērienīgas būves izveidošanu uz AB dambja, kā arī gājēju tiltu un pazemes autostāvvietu.

Vēl pirms tam -  aprīlī -  arī tika izbeigts valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" iepriekš noslēgtais līgums ar arhitekta Anda Sīļa biroju "AB.SZK" par Rīgas koncertzāles būvprojektēšanu.

Rīgas pašvaldība pērn atteicās no iepriekšējā vicemēra Aināra Šlesera savulaik virzītās idejas sadarbībā ar "Messe Frankfurt" uzbūvēt vērienīgu konferenču centru pie lidostas Rīga. Daudzmiljonu projektā bija plānots izbūvēt ap 30 000 kvadrāmetrus plašu izstāžu un konferenču centru.

Rīgas domes deputāti 2010.gada februārī uzdeva SIA "Rīgas pilsētbūvnieks" īstenot reģionāla mēroga izstāžu un konferenču centra izveides projektu pie lidostas, kā arī šī mērķa īstenošanai uzņēmuma pamatkapitālā ieguldīt 12 zemesgabalus ar kopējo platību 35,6 hektāri.

Vācijas un Latvijas puses nodomu protokolus par sadarbību starptautiska izstāžu un konferenču centra izveidē pie lidostas "Rīga" parakstīja 2010.gada martā, paredzot, ka SIA "Rīgas pilsētbūvnieks" projektā piedalīsies ar zemi, bet "Messe Frankfurt" konsultēs un pēc tam arī apsaimniekos šo centru, savukārt pašai būvniecībai tiks piesaistīts privāts investors. No Latvijas puses protokolu parakstīja Šlesers, liecina LETA arhīva dati.