Raidījums: 'Liepājas metalurgs' aiz valsts muguras pārskaitījis 4,6 miljonus eiro kādai firmai Lietuvā  (185)

'Torlina' vadītāji iepriekš bija arestēti par krāpšanos metāla tirgū. Uzņēmuma birojs atrodas Kauņā, bet oficiālajā adresē ir tikai mazs metāllūžņu uzpirkšanas vagoniņš. Žurnālisti noskaidrojuši, ka īstenībā tās birojs atrodas kādus 10 kilometrus tālāk un abas biroja telpas "ir kā izmirušas". Kaimiņu biroja darbinieki norādījuši, ka tur reti kāds parādoties. Savukārt Lietuvas ģenerālprokuratūra lietu, kas saistīta ar "Torlinu" un LM pašlaik izmeklē un atzīst, ka tā ir sarežģīta un ar garu vēsturi.

Saistībā ar LM notiekot arī informācijas apmaiņa starp likumsargiem Lietuvā, Polijā un Latvijā. Interese esot arī mūsu Valsts ieņēmumu dienestā.

Neoficiāli ir zināms, ka apsūdzības rakstā Lietuvā firma "Torlina", pret kuru LM izrādījis īpašu labvēlību, tiek vainota par to, ka tā piegādājusi LM metāllūžņus un, izmantojot Kiprā reģistrētu kompāniju (,,Anjusoma trading limited,,) ir krāpusies ar nodokļiem. Lietuva no tā ir zaudējusi vairāk nekā 700 000 eiro, norāda raidījums.

Tiek atgādināts, ka abi LM vairākuma akciju īpašnieki (Sergejs Zaharjins un Īļja Segals), publiski sacīdami, ka Metalurgam naudas nav pat, lai segtu valsts galvoto kredītu Itālijas bankai "UniCredit", naudu klusi ir pārsūtījuši savam apsūdzētajam sadarbības partnerim.

Arī Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš raidījumam apstiprinājis, ka šī gada 12.aprīlī "Liepājas metalurgs" ir veicis 4,6 miljonu maksājumu šim te Lietuvas uzņēmumam, neskatoties uz to, ka pret šo maksājumu iebilda valsts kontrolieris uzņēmumā un arī neskatoties uz to, ka pret to iebilda Valsts kase un Finanšu ministrija.

"Un šo te iebildumu galvenais iemesls bija tas, ka mums nebija skaidri tie argumenti vai tie kritēriji, pēc kuriem tiek veikts viens vai otrs maksājums, kuru veikt vai neveikt un arī pēc tam, uzņēmums, sniedzot skaidrojumu par to, kāpēc viņi to maksājumu ir veikuši, faktiski uz šiem jautājumiem nav atbildējuši. Un vēl vairāk – ir izmantoti argumenti, kurus pārbaudot, mēs redzējām, ka tā nav patiesība," sacīja Valsts kases pārvaldnieks.

Viņš arī atzīst - "maksājums ir izdarīts un to atcelt nav iespējams."

Jau ziņots, ka pašlaik ir pēdējais brīdis, lai "Liepājas Metalurga" akcionāri ar konstruktīvu rīcību varētu glābt uzņēmumu, bet, ja turpināsies nenoteiktība, uzņēmuma izredzes nav diez cik spožas, pagājušajā nedēļā intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" atzina premjers Valdis Dombrovskis (V).

Pašlaik LM kreditori izteikuši priekšlikumu atpirkt LM akcijas no pašreizējiem akcionāriem par simbolisku samaksu - vienu latu, un  divi uzņēmuma lielākie akcionāri - Sergejs Zaharjins un Iļja Segals - pauduši "konceptuālu" piekrišanu piedāvājumam nodot sev piederošās uzņēmuma akcijas kreditoriem. Savukārt vēl viens akcionārs Kirovs Lipmans tam nav piekritis. Līdz šim arī neviens no akcionāriem nav ieguldījis uzņēmumā savus līdzekļus.

Dombrovskis pauda pārliecību - ja akcionāri grib glābt uzņēmumu, šobrīd ir pēdējais laiks rīkoties, jo ar katru dienu un nedēļu, kad saglabājas nenoteiktība, situācija pasliktinās.

Jau ziņots, ka grūtībās nonākušā metalurģijas uzņēmuma "Liepājas Metalurga" akcionārs Kirovs Lipmans pilnībā noraida piesaistītā konsultanta "Prudentia" un uzņēmuma kreditoru izteikto piedāvājumu pārdot faktiski visas viņam piederošās akcijas par simbolisku cenu - 1 latu. Savukārt pārējie divi uzņēmuma lielākie akcionāri - Sergejs Zaharjins un Iļja Segals - pauduši "konceptuālu" piekrišanu piedāvājumam nodot sev piederošās uzņēmuma akcijas kreditoriem.

Grūtībās nonākušais metalurģijas milzis LM apturējis savu pamatražošanu un sācis darbinieku atlaišanu. Savukārt valdība nolēmusi izveidot īpašu darba grupu situācijas uzņēmumā labākai koordinēšanai.

Iepriekš tika atzīts, ka, lai valdība iesaistītos LM glābšanā, uzņēmumam jānodrošina piecas darbības - akcionāriem jāpiedalās ar saviem līdzekļiem, uzņēmumam jāiepērk metāllūžņi Baltijā, kas nodrošinātu zemākas iepirkumu cenas, kā arī pašam jāveic maksājums Itālijas bankai "UniCredit S.p.A. 1,2 miljonu latu apmērā. Tāpat LM jāapstiprina pa jaunam uzņēmuma valde un beidzot jāizstrādā dzīvotspējīgs biznesa plāns.

LM iepriekš apstiprināja faktu, ka uzņēmumā tiek plānots samazināt strādājošo skaitu par 8 - 10%. Kompānija arī atklāj, ka šī gada pirmajā ceturksnī tērauda ražošanu organizējusi ar 73% noslodzi un velmējumu ražošanu ar 75% noslodzi, bet 2013.gada aprīlī tēraudu un velmējumus plānots ražot tikai ar 30% jaudu.

Investori grūtībās nonākušajam metalurģijas milzim "Liepājas metalurgs" patlaban tiek meklēti Stambulā, Londonā un Milānā. Uz šīm pilsētām aprīļa sākumā devās uzņēmuma akcionāri Sergejs Zaharjins un Ilja Segals, bet par konkrētiem sarunu rezultātiem vēl netiek ziņots.