Būvnieki apšauba ievērojamo ēnu ekonomikas sarukumu būvniecības nozarē  (8)

Šodien Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījumā par ēnu ekonomiku Baltijas valstīs norādīts, ka ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecības nozarē pērn samazinājies līdz 17,9% no 32,9% īpatsvara 2011.gadā.

"Redzot piedāvātās cenas valsts un pašvaldību publiskajos iepirkumos, māc zināmas šaubas par šiem datiem. Piedāvātās cenas īsti pat nesedz darbaspēka, materiālu un tehnikas izmaksas. Tā kā ne materiālus, ne tehniku par puscenu dabūt nevar, ir skaidrs, ka joprojām virkne firmu ietaupa uz darbaspēka rēķina, nemaksājot nodokļus," uzsver būvfirmas un nekustamo īpašumu projektu attīstītājas SIA "YIT Celtniecība" valdes priekšsēdētājs Andris Božē.

Viņš skaidro, ka būvniecībā jaunu pasūtījumu joprojām ir ļoti maz, konkurence starp būvfirmām ir ļoti liela, tāpēc daļa firmu piedāvā šīs dempinga cenas, lai tikai iegūtu pasūtījumu.

"Arī veiktais darbaspēka nodokļu samazinājums pagaidām ir bijis nepietiekams, lai situācija uzlabotos. Iespējams, ka 2015.gadā, kad iedzīvotāju ienākuma nodoklis būs 20%, situācija varētu uzlaboties," piebilda Božē.

Būvfirmas SIA "Selva būve" valdes priekšsēdētājs Rolands Orlovskis pauda apmierinājumu, ka aizvien vairāk būvuzņēmēju iznāk no tā saucamās pelēkās zonas un situācija būvniecības nozarē pakāpeniski uzlabojas.

"Tomēr jāņem vērā, ka pelēkā zona vēl joprojām ir izteikta. Šie uzņēmumi strādā par dempinga cenām, kas ir aktuāls un sāpīgs jautājums," norāda Orlovskis.

Jau ziņots, ka pērn ēnu ekonomika Latvijā sarukusi līdz 21,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ko lielā mērā sekmējis fakts, ka tā uzņēmumu daļa, kas slēpusi no valsts ienākumus, gada laikā samazinājusies par aptuveni desmit procentpunktiem, prezentējot Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījumu par ēnu ekonomiku Baltijas valstīs, atzina viens no pētījuma autoriem Arnis Sauka.

Latvijā ēnu ekonomikas lielāko daļu - 42,9% - veido aplokšņu algas, 39,5% - neuzrādītā peļņa, bet 17,6% - neuzrādītais darbinieku skaits. Lietuvā situācija ir līdzīga - arī šajā kaimiņvalstī ēnu ekonomiku veido neuzrādītā peļņa (42,7%) un aplokšņu algas (39,3%), savukārt neuzrādītais darbinieku skaits - 18%.

Skatoties pa nozarēm, vislielākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, attiecīgi 28,7% un 26% apmērā. Nākamā lielākā nozare, kurā vērojams lielākais ēnu ekonomikas īpatsvars, ir pakalpojumi (23,2%), bet zemākais īpatsvars šoreiz ir celtniecībā (17,9%) un ražošanā (17,6%).