"Aplokšņu algu" līmenis visaugstākais ir Latvijā, savukārt kaimiņvalsts Lietuvas uzņēmēji visbiežāk piekopj kukuļu došanu, lai "nokārtotu lietas", liecina šonedēļ publiskotais pētījums "Ēnu ekonomikas indekss".
Pētījuma autori – Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzēji Arnis Sauka un Tālis Putniņš – secinājuši, ka Latvijā "aplokšņu algu" līmenis 2012.gadā samazinājies līdz 26,5 % no kopumā algās izmaksātajām summām. Lietuvā "aplokšņu algās" izmaksātās summas veido 19,3% no algās izmaksātajām summām, bet Igaunijā – 22,1%.
Tikmēr Lietuvas uzņēmēji, saskaņā ar "Ēnu ekonomikas indeksa" datiem ir aktīvākie kukuļu devēji – 26,3% aptaujāto komersantu atzinuši, ka šādos maksājumos iztērē pat vairāk nekā 25% no saviem ienākumiem, bet 24,5% respondentu no Lietuvas norādījuši, ka kukuļdošanai 2012.gadā tērējuši no 13% līdz 25% no saviem ienākumiem.
Latvijā vairāk nekā ceturto daļu savu ienākumu kukuļu došanai pērn tērējuši 8,8% komersantu, bet Igaunijā – 6,2% komersantu, liecina aptaujas dati.
Vislielākais tādu komersantu īpatsvars, kas nedod kukuļus, lai "nokārtotu" lietas ir Igaunijā – 36,6 % aptaujāto atzinuši, ka netērē savus ienākumus kukuļu došanai. Latvijā šādu komersantu īpatsvars ir 28,8%, bet Lietuvā – 19,4%.
"Delfi" jau vēstīja, ka, saskaņā ar pētījuma "Ēnu ekonomikas indekss" datiem, Latvijā pēdējos gados novērots straujš nelegālās ekonomikas apjoma kritums – tās īpatsvars samazinājies no 38,1% no IKP 2010. gadā līdz 21,1% no IKP 2012. gadā. Ēnu ekonomika samazinājusies arī Lietuvā un Igaunijā, kur tās īpatsvars 2012. gadā bijis attiecīgi 18,2 % IKP un 19,2 % IKP.
Saskaņā ar pētnieku aplēsēm, lielāko ēnu ekonomikas daļu visās trīs Baltijas valstīs veido tieši "aplokšņu algas" – to īpatsvars Igaunijas ēnu ekonomikā ir 52,3 %, Latvijā "aplokšņu algas" veido 42,9 % no ēnu ekonomikas kopapjoma, bet Lietuvā – 39,3 % no nelegālās ekonomikas kopapjoma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
