Ēnu ekonomika Latvijā 2011.gadā bijusi līdzīga iepriekšējo gadu līmenim, informēja Centrālās statistikas pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Sanda Rieksta.
2009.gadā un 2010.gadā ēnu ekonomika tika lēsta 23% apmērā. 2011.gada statistikā neuztvertās daļas īpatsvars vēl tiek apkopots, bet tas varētu būt līdzīgs iepriekšējiem gadiem. Savukārt dati par 2012.gadu būs pieejami 2014.gada septembrī.
CSP statistikā aptvertie ēnu ekonomikas sektori ir: likumīgi atļautie darbības veidi, kad ražotājam būtu jāreģistrējas, bet tas nav izdarīts, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, ražotāji, kam likums nepieprasa reģistrāciju, nepietiekama iesniegtās informācijas kvalitāte un nepilnīgi, neprecīzi apstrādāti dati.
CSP ēnu ekonomikas novērtējumā nav iekļauta nelikumīga alkohola ražošana un tirgošana, prostitūcija, narkotisko vielu ražošana un pārdošana.
Saskaņā ar CSP datiem pārskatos neuztvertās daļas īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā ir 2002.gadā - 16%, 2003.gadā - 13%, 2004.gadā - 11,5%, 2005.gadā - 11,7%, 2006.gadā - 11%, 2007.gadā - 8,7%, 2008.gadā - 15%, 2009.gadā - 23% un 2010.gadā - 23%
Jau ziņots, ka, pēc Rīgas Ekonomikas augstskolas pētnieku aplēsēm, 2012.gadā ēnu ekonomika Latvijā saruka līdz 21,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ko lielā mērā sekmējis fakts, ka tā uzņēmumu daļa, kas slēpusi no valsts ienākumus, gada laikā samazinājusies par aptuveni desmit procentpunktiem.
Savukārt Lincas Johannesa Keplera universitātes ekonomikas profesora Frīdriha Šneidera veiktie aprēķini liecina, ka šogad ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Pirms gada Šneiders bija aprēķinājis, ka Latvijā ēnu ekonomika bija 26,5% no IKP.
No Lincas Johannesa Keplera universitātes mājaslapā pieejamajā Šneidera pētījuma izriet, ka šogad Latvijā no trim Baltijas valstīm ēnu ekonomikas īpatsvars ir viszemākais. Šneiders Lietuvas ēnu ekonomiku lēš 28% apmērā no IKP, bet Igaunijas - 27,6% no IKP.
Pētījums liecina, ka pēdējo desmit gadu laikā Latvijas ēnu ekonomika pakāpeniski ir samazinājusies - no 30,4% 2003.gadā līdz 25,5% šogad. Tomēr starp 31 pētījumā apskatīto Eiropas valsti Latvijas ēnu ekonomikas īpatsvars ir 25.augstākais.
Eiropas mērogā šogad visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars ir Bulgārijā (31,2% no IKP), bet viszemākais - Šveicē (7,1% no IKP).
Eiropas vidējais ēnu ekonomikas rādītājs šogad ir 18,4%, kas ir par 0,5 procentpunktiem mazāk nekā 2012.gadā.
Šneiders norāda, ka Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs, kā arī Eiropas Savienības jaunajās dalībvalstīs, piemēram, Bulgārijā, Kiprā, Čehijā, Latvijā, Polijā un Lietuvā, ēnu ekonomikas īpatsvars ir augstāks nekā "vecajās" Eiropas valstīs, piemēram, Austrijā, Beļģijā, Vācijā un Itālijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!