Nedaudz vairāk par mēnesi pēc tam, kad Konkurences padome (KP) atļāva apvienoties maksas televīzijas un elektronisko sakaru kompānijām SIA "Baltcom TV" ("Baltcom") un SIA "Izzi Com" ("Izzi") apvienoties, nozares aprindās virmo pretrunīgas versijas par to, cik ātri un vai vispār notiks apvienošanās, konstatēja biznesa portāls "Nozare.lv".
Latvijas Telekomunikāciju asociācijas (LTA) izpilddirektors Jānis Lelis uzskata, ka abu operatoru apvienošanās process ir "finiša taisnē" un nav pamata domāt, ka tas nebeigsies veiksmīgi. Lelis, kas bija vienīgais nozares avots, kurš vēlējās izteikties ar savu vārdu, aizrādīja, ka viņam neesot tiešas zināšanas par "Baltcom" un "Izzi" sarunu procesu, taču, ja būtu nopietnas problēmas, viņš par to būtu dzirdējis. LTA prezidents ir "Baltcom" dibinātājs, bijušais lielākais īpašnieks un "Baltcom" padomes priekšsēdētājs Pēteris Šmidre.
Savukārt "Nozare.lv" neformālās sarunās no citiem nozares avotiem dzirdēja versiju, ka apvienošanās procesu sarežģī pušu līdzšinējā nespēja vienoties par darījuma un samaksas formu. Cik saprotams, "Izzi" akcionāri vēlas vismaz daļēju, ja ne pilnīgu pirkuma samaksu skaidrā naudā, kamēr "pircēji" - "Baltcom" rosina darījumu veidot kā apvienošanos, saliekot abu uzņēmumu kapitāla daļas "kopējā katlā" jeb apvienotā uzņēmuma kapitālā ar nelielu skaidras naudas maksājumu vai vispār bez tāda.
Kāds nozares pazinējs šādu kaulēšanos skaidroja ar to, ka abām darījuma pusēm, pēc šīs personas domām, esot naudas grūtības, kādēļ viena puse nelabprāt maksā skaidrā naudā, bet otra tieši to cenšas panākt. Viena pazīme par abu pušu "taupību" it kā esot kavēšanās maksāt par kabeļtelevīzijas kanālos rādīto, galvenokārt ārzemju saturu.
Savukārt cita zinoša persona skaidroja, ka "maksāt par saturu kā pēdējo" esot parasta nozares prakse, par to neviens neuztraucoties un to nevar interpretēt kā naudas grūtību pazīmi. Drīzāk apvienošanās process ieildzis tāpēc, ka tajā iesaistīti daudz un dažādi akcionāri un sarunas notiekot starp vairākām valstīm.
"Baltcom TV" īpašnieki ir "RPAX One S.A.", "Mackonar Impex Limited" un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs". "Izzi" pastarpināti pieder Luksemburgas uzņēmumam "Contaq Latvian Cable Holding S.a.r.l.", kura īpašnieki savukārt ir ārzemju privātas investīciju kompānijas un privātpersonas.
Jau ziņots, ka "Baltcom" un "Izzi" apvienošanās lietas izskatīšana KP ieilga, un pēc pozitīvā lēmuma paziņojuma aprīļa vidū "Izzi" preses sekretārs Oskars Lakšēvics nekomentēja KP lēmumu, taču norādot, ka vēl notiekot sarunas starp investoriem jeb abu kompāniju īpašniekiem par apvienošanās nosacījumiem, kuros, iespējams, ir jāiekļauj KP apvienošanās lietas izskatīšanas laikā notikušās izmaiņas kompāniju finanšu un auditoriju rādītājos.
Arī "Baltcom" valdes priekšsēdētājs Vojko Rovere "Nozare.lv" pavēstīja, ka "nekādas baumas gan nekomentēsim, bet vēlreiz varu apstiprināt, ka abu uzņēmumu īpašnieku sarunas par uzņēmumu apvienošanas darījumu turpinās".
"Baltcom" lielākais īpašnieks "RPAX One S.A." pastarpināti pieder "AXA" apdrošināšanas un finanšu pakalpojumu grupai, kuras akcijas tiek kotētas Parīzes un Ņujorkas biržās. Šo biržu noteikumi un abu valstu vērtspapīru tirdzniecību regulējošie likumi paredz sodu, ja ārpus noteikumos paredzētām procedūrām tiek izplatīta informācija par procesiem, kas varētu ietekmēt ar akcijām tieši vai pastarpināti saistītu kompāniju finanšu rādītājus. Korporatīvā apvienošanās vai pārpirkšana ir šāds process.
Jau agrāk ziņots, ka nozares pazinēji uzskata abu operatoru apvienošanos par pozitīvu soli un saprātīgu stratēģiju, lai izdzīvotu un konkurētu Latvijas tirgū. Apvienotais uzņēmums būtu ar līdzīgu skaitu klientu maksas televīzijas nozarē kā "Lattelecom" ar savu interaktīvo un virszemes televīziju. Operatori savus auditorijas datus nepublisko, taču 2012.gada maijā publicētā Ministru kabineta dokumentā "Koncepcija "Par zemes ciparu televīzijas programmu izplatīšanu no 2014.gada"" ir rakstīts, ka "Baltcom" ir 140 000 klientu, bet "Izzi" - 120 000. Savukārt "Lattelecom" kopumā bija 250 000 interaktīvās televīzijas un virszemes ciparu televīzijas klientu.
Arī Rovere intervijā "Nozare.lv" pirms KP lēmuma publiskošanas teica, ka "Izzi" pārņemšana ir solis pretim tam, lai apvienotā kompānija kļūtu par nopietnu konkurentu tirgus līderim "Lattelecom" maksas televīzijas un interneta jomā. Viņš skaidroja, ka abas kompānijas ir tehniski attīstītas, abām ir optiskie tīkli. Taču tas, kā līdz šim ir trūcis, ir pietiekami liela klientu bāze.
Jau ziņots, ka "Baltcom" (tad vēl ar veco zīmolu "Baltkom") un "Izzi" 2010.gada vasarā paziņoja KP par nodomu apvienoties, izskanot līdzīgiem argumentiem par tehniskās un klientu bāzes apvienošanas priekšrocībām. KP 2010.gada novembrī atļāva kompānijām apvienoties, taču 2011.gada aprīli iecerētais darījums izjuka, cik saprotams, asu pušu domstarpību dēļ.
Katra no pusēm 2011.gada pavasarī centās apvienošanās darījumu "apgriezt ar kājām gaisā" - vispirms "Izzi" piedāvājot nopirkt "Baltcom" ar nosacījumu, ka tiek pārtrauktas kompānijas saiknes ar tās dibinātāju un vadītāju Šmidri.
Pēc tam "Baltcom" paziņoja, ka ir piesaistījusi finanšu investoru sava tīkla tehniskajai attīstībai un izsaka piedāvājumu nopirkt 100% operatora "Izzi" kapitāla daļu. Pēc tam abu operatoru strīds un runas par jebkāda veida apvienošanos vai pārpirkšanu apklusa līdz 2012.gada decembra vidum, kad abas kompānijas atjaunoja sarunas par apvienošanos un no jauna vērsās KP.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!