Valstij un pašvaldībām sava komercdarbība būs jāvērtē reizi piecos gados; ierobežos jaunu biznesu sākšanu

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP) šo sauc par vēsturisku lēmumu, norādot: "Reforma ir tikusi muļļāta pēdējos astoņpadsmit gadus."

Jaunais Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums iegrožos visu publisko personu, tas ir, gan valsts, gan pašvaldību iespējas veidot jaunas kapitālsabiedrības, nosakot, ka to var darīt tikai tad, ja līdzdalība uzņēmuma kapitālā saistīta ar nepieciešamību novērst tirgus nepilnības vai arī nodrošināt stratēģiski svarīgu aktīvu pārvaldību.

Atbilstoši likumprojektam, kuru vēl vētīs Saeima, gan valstij, gan pašvaldībām būs pienākums ne retāk kā reizi piecos gados izvērtēt līdzdalības saglabāšanas nepieciešamību katrā kapitālsabiedrībā.

Tāpat likums paredz daļēji centralizēt valstij piederošo uzņēmumu pārvaldību, šim nolūkam veidojot īpašu Valsts kapitāla daļu pārvaldes biroju, kurā sākotnēji strādātu 12 augstas klases speciālisti. Pirmajā darbības gadā biroja darbība izmaksātu vismaz 380 000 latu, taču Pavļuts un Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne ir pārliecināti, ka valsts budžeta ieguvums no labākas uzņēmumu pārvaldības būs daudzkārt lielāks.

Auziņa-Melalksne zina stāstīt, ka Lietuvā pēc valstij piederošo uzņēmumu pārvaldības reformas budžeta ieņēmumi no dividendēm esot pieauguši pat vairāk nekā pieckārt – no aptuveni 41 miljona litu 2010. gadā līdz vairāk nekā 200 miljoniem litu 2012. gadā.

Turpretī Latvijā līdz ar savulaik politizēto valsts uzņēmumu padomju likvidēšanu esot noticis gluži nevēlams process, proti, politizētas uzņēmumu valdes, kā rezultātā uzņēmumi vairs netiek profesionāli pārvaldīti.

Šo problēmu reforma paredz novērst, Valsts kapitāla daļu pārvaldes birojam uzticot pienākumu izveidot datu bāzi, kurā tiktu apkopotas ziņas par kandidātiem, kas varētu uzņemties valsts uzņēmumu valžu vai padomju locekļu amatus. Nepieciešamības gadījumā, balstoties uz profesionalitātes un kompetences kritērijiem, no datu bāzes tiktu izvēlēti kandidāti, kas tiktu piedāvāti apstiprināšanai valstij piederošo uzņēmumu valdēs vai padomēs.

Paša Valsts kapitāla daļu pārvaldes biroja vadītāju plānots izvēlēties atklātā konkursā un iecelt amatā uz sešiem gadiem. Lēmumu par biroja vadītāja apstiprināšanu pieņems Ministru kabinets.

Tāpat reforma paredz atjaunot padomes valsts uzņēmumos. Tiesa gan, tādas paredzēts veidot tikai lielajās un īpaši lielajās kapitālsabiedrībās.