"Kreditoru klubam un valdībai būtu svarīgi nekavējoties rīkoties, lai jau tuvākajā laikā tiktu nomainīta pašreizējā "Liepājas metalurga" valde. Tāpēc būtu nepieciešams tūlīt sasaukt uzņēmuma padomes sēdi, kurā tiktu izlemts jautājums par valdes nomaiņu," norāda Rebenoks.
Saskaņā ar Rebenoka teikto Lipmans kā padomes loceklis no savas puses ir gatavs ierosināt padomes sēdes sasaukšanu ar attiecīgu sēdes darba kārtību.
"Kopumā raugoties uz "Liepājas metalurga" tiesiskās aizsardzības procesa sākšanu, tā nebija pareiza rīcība, jo dod iespēju pārējiem akcionāriem – Sergejam Zaharjinam un Iļjam Segalam – aizplūdināt no uzņēmuma vēl vairāk līdzekļu, nekā tas ir izdarīts līdz šim. Tāpēc ir svarīgi nekavējoties rīkoties, lai tas turpmāk nenotiktu un maksimāli īsākā laikā tiktu atrisinātas problēmas, kas skar Latvijas lielāko metalurģijas uzņēmumu," uzsvēra Rebenoks.
Jau ziņots, ka Liepājas tiesa 27.maijā nolēma ierosināt AS "Liepājas metalurgs" tiesiskās aizsardzības procesa lietu. Tagad uzņēmumam ir noteikts tiesiskās aizsardzības plāna izstrādes un saskaņošanas termiņš līdz 26.jūlijam. Savukārt uzņēmums šodien paziņojis biržai, ka ir sācis darbu pie tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna sagatavošanas.
Līdz ar tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanas brīdi tiek aizliegts nodrošinātajam kreditoram prasīt ieķīlātās parādnieka mantas pārdošanu, izņemot, ja tas rada būtisku kaitējumu šā kreditora interesēm, tāpat ir aizliegts kreditoram iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu vai veikt parādnieka likvidāciju.
Savukārt tiesiskās aizsardzības plāns ir līdzvērtīgs biznesa plānam, kas atspoguļo parādnieka faktisko finansiālo situāciju, plānotās metodes un naudas plūsmas prognozes finansiālo grūtību atrisināšanai.
TAP plānu izstrādā pats parādnieks vai arī tā nolīgts speciālists, t.i., likums neuzliek par pienākumu TAP plānu izstrādāt administratoram, kreditoram vai kādai citai personai.
Iepriekš viena no "Liepājas metalurga" kreditoru - Valsts kases - pārstāvēm Eva Dzelme biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja, ka uzņēmuma vadībai bijušas visas tiesības lūgt ierosināt tiesiskās aizsardzības procesu.
"Ierosinātais tiesiskās aizsardzības process neatstāj nekādu iespaidu uz uzņēmuma kreditoru izteiktajām prasībām akcionāriem līdz 31.maijam vai nu pārdot uzņēmuma akcijas, vai ieguldīt uzņēmumā finanšu līdzekļus. Akcionāru atbildes kreditori gaidīs līdz 31.maijam, un pēc tam tiks lemts par tālāko rīcību," sacīja Dzelme.
"Liepājas metalurga" zaudējumi šī gada pirmajā ceturksnī bija 10,1 miljons latu pretstatā pērn pirmajā ceturksnī gūtajai 521 688 latu peļņai, liecina uzņēmuma finanšu pārskats, kas iesniegts "NASDAQ OMX Riga".
"Liepājas metalurga" konsolidētais neto apgrozījums 2013.gada pirmajā ceturksnī bija 78,3 miljoni latu, kas ir par 11,5 miljoniem vairāk kā 2012.gada pirmajā ceturksnī, kad uzņēmuma konsolidētais apgrozījums bija 66,8 miljoni latu.
Neto apgrozījuma pieaugumu un zaudējumu apmēru pirmajā ceturksnī noteica vispārēja krīzi metalurģijas nozarē gan Eiropā, gan visā pasaulē, apgrozāmo līdzekļu trūkums uzņēmumā, kā arī tas, ka "Liepājas metalurgs" pirmajā ceturksnī realizēja par 32 734 tonnām vairāk velmējumu, nekā šajā periodā tika saražots, teikts finanšu pārskatā.
Jau ziņots, ka līdz 31.maijam AS "Liepājas metalurgs" akcionāriem - Lipmanam, Segalam un Zaharjinam - ir vai nu par vienu latu jāpārdod uzņēmuma akcijas, vai katram jāiegulda "Liepājas metalurgā" pa desmit miljoniem latu, un viņi varēs palikt uzņēmumā, būt tā akcionāri kopā ar kreditoriem un turpināt atbalstīt un stabilizēt uzņēmumu. Uzņēmuma kreditori ir nolēmuši kapitalizēt aptuveni pusi jeb vairāk nekā 60 miljonus latu no "Liepājas metalurga" parādsaistībām, kuru kopējais apjoms sasniedz 125 miljonus latu, tādējādi kļūstot par uzņēmuma akcionāriem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
