Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) pēc otrdien notikušās valdības sēdes, kurā ministri deva "zaļo gaismu" Zemes fonda izveidei, skaidroja, ka šādi lauksaimniecības zemju pārdevējiem tiks radītas izvēles iespējas. Proti, pārdevēji varēs izlemt – pārdot sev piederošo lauksaimniecības zemi Zemes fondam vai ārzemniekiem, kas savā īpašumā iegūst arvien lielākas lauksaimniecības zemes platības Latvijā.
Fonda izveides mērķis ir arī saglabāt lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības ne mazāk kā 2 miljonu hektāru kopapjomā. Plānots, ka, veicot zemes fonda administrēšanas funkcijas, "Lauku attīstības fonds" varētu nodarboties ar zemes pirkšanu un tās pārdošanu lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem, kā arī iesaistīties zemes konsolidācijas projektu īstenošanā, darboties kā starpnieks starp lauksaimniecības zemju pircējiem un pārdevējiem un gādāt par zemes vērtības saglabāšanu.
Iecerēts, ka "Lauku attīstības fonds" ik gadu par saviem finanšu resursiem iepirks zemi, pakāpeniski palielinot iepērkamās zemes apjomu. Pēc tam fonda rīcībā esošā lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiks iznomāta vai pārdota Latvijas lauksaimniekiem lauksaimnieciskajai ražošanai.
Portāls "Delfi" jau informēja, ka aktīvā lauksaimniecības zemju tirgošana ir izraisījusi to kadastrālās vērtības pieaugumu. Zemkopības ministrija, atsaucoties uz Valsts zemes dienesta sagatavoto nekustamā īpašuma tirgus pārskatu par 2012. gada 4. ceturksni, savā ziņojumā norādījusi, ka ar lauksaimniecības un meža zemēm patlaban notiek aktīva spekulācija.
Meža zemju tirgū kā spekulatīvi vērtējami 25 % darījumu, bet lauksaimniecības zemju tirgū – aptuveni 17 % darījumu. Atsevišķos novados, piemēram, Alūksnē spekulatīvo darījumu īpatsvars ar lauksaimniecības zemēm sasniedzot pat 30 %.
Formāli lielākie zemes pircēji ir Latvijā reģistrētas uzņēmējsabiedrības, bet faktiski šo kompāniju dibinātāji ir ārvalstu kompānijas, kuru rīcībā esošais kapitāls tiek izmantots lauksaimniecības un meža zemju uzpirkšanai, norādīts ziņojumā.
Pērn ārvalstu kompānijām piederošās juridiskās personas visaktīvāk rosījušās Latgalē, kur ārvalstu juridisko personu īpatsvars lauksaimniecības zemju pircēju vidū pārsniedz 20 %.
Zemes fonda darbība varētu tikt uzsākta no 2014.gada.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!