Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārstāvis Dainis Mjartāns informēja, ka padome veic monitoringu, kas šobrīd skan "Radio 101" un to izskatīs šonedēļ.
"Monitorings šonedēļ tiks veikts un skatīsimies, kuri pamatnosacījumi tiek pārkāpti. Tad padome pieņems lēmumu," sacīja Mjartāns.
Viņš deputātus informēja, ka ticies ar jauno "Radio 101" īpašnieku, kurš stāstījis, ka tiek strādāts pie jaunas programmas, radiostacijā programmu direktors paliks tas pats un viņš solījis līdz jūnija vidum atjaunot raidīšanu saskaņā ar izdoto apraides atļauju.
NEPLP pārstāve Aija Dulevska uzsvēra, ka šobrīd likumdošana, kas regulē komercradio sfēru Latvijā, ir pārāk liberāla. "Esam nonākuši ļoti liberālās likumdošanas gūstā," viņa teica.
Latvija esot to valstu grupā, kas faktiski neko nevar uzzināt par mediju īpašniekiem. "Esam ļoti ļoti pelēkā krēslas zonā," piebilda NEPLP pārstāve.
"Dzīvi mums sarežģī tas, ka apraides atļaujas izdod privātpersonām. Faktiski privātpersona nozīmē gan fiziska, gan juridiska persona. Apraides atļauja tiek izsniegta SIA, kur likumā nav neviena vārda, ar kura palīdzību mēs varam kontrolēt kā SIA ceļo no rokas rokā. Tiek pārdots nevis apraides atļaujas tiesību izmantošana, bet SIA," problēmas klāstīja Dulevska.
Līdzīgs precedents noticis ar "Radio Skonto" daļu pārdošanu. "Mums nav tiesību uzzināt, kas notika ar šo daļu", norādīja Dulevska. Lai šo situāciju mainītu, būtu jāgroza arī Komerclikums.
Komisijā arī skatīja Endo Lapsas saņemto vēstuli par "Retro FM", kas skar apraides atļaujā minēto latviešu valodas lietojumu radio ēterā. Kā apgalvo Lapsa, proporcija tiekot pārkāpta.
Saeimas komisijā vienlaicīgi izskanēja viedoklis, ka jābūt ļoti dzelžainam pamatojumam, lai pieņemtu lēmumu ar radio stacijas slēgšanu, jo vēlāk var nākties zaudēt tiesā.
"Ja ir runa ar raidstacijas slēgšanu, kā tas varētu būt šajā [Radio 101] gadījumā, jābūt spēcīgam juridiskam nodrošinājumam. Likums paredz darbības, kuras mums ir sarežģīti veikt, lai izpildītu mērķi, kāpēc strādājam, bet varam zaudēt tiesā," viņa izteicās.
NEPLP informēja, ka komercradio apraides tiesības izdotas uz desmit gadiem un lielākajai daļai tās būs jāpārreģistrē 2018. un 2020.gadā. Tomēr jau šobrīd pieņemti jauna kārtība, ka radio stacijām ir regulāri jāiesniedz dati par programmu un tie jānorāda daudz detalizētāk nekā līdz šim.
"Radio 101" parādījis arī problēmu, ka licencē tiek ierakstīta informācija, kas strādās ēterā - dīdžeju vārdi, kas faktiski nozīmē, ka apraides nosacījumi netiek pildīti tad, ja kāds no radio darbiniekiem darbu pamet.
Latvijas žurnālistu asociācijas pārstāve Dita Arāja komisijas sēdē uzsvēra, ka nākotnē jādomā arī par žurnālista sociālajām garantijām.
"Ir jāparedz arī regulējums, ka nemainās žurnālistu darba tiesiskās attiecības līdz ar īpašnieku maiņu. Atceramies, kā tas bija ar [laikrakstu] "Dienas" gadījumu, bet šajā gadījumā [Radio 101], kad cilvēki paliek uz ielas un viņiem zūd aizsardzība un darba tiesiskās attiecības, tas tā nevarētu notikt," uzskatīja Arāja.
Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka norādīja, ka frekvenču resurss pieder valstij un šim regulējumam ir jābūt precīzam un saistības jāpilda.
"Ir pienācis pēdējais brīdis sakārtot šo jomu, un runājot par "Radio 101" par akcionāriem, kad ienākam kā veikalā un nopērkam radio staciju, liecina par to, ka veidot īpašu regulējumu veidot mediju īpašniekiem ir ļoti aktuāls," sacīja Līdaka.
Saskaņā ar "Lursoft" informāciju notikušajā izsolē " Radio 101" juridisko īpašnieci "TeleMedia centrs" un tās meitasuzņēmumus " Radio Trīs" un " Radio Zemgale" iegādājies Krievijas pilsonis Vitālijs Ņikitenko. Viņš nekādus paziņojumus nav izplatījis.
Aprīļa beigās likvidējamās "Latvijas Krājbankas" administrators izsolīja "TeleMedia centra" un tā meitasuzņēmumu " Radio Trīs" un " Radio Zemgale" kapitāldaļas 100% apmērā, kā arī "Latvijas Krājbankas" prasījuma tiesības pret šiem uzņēmumiem 499,7 tūkstošu latu apmērā. Izsolē piedalījās deviņi dalībnieki un visaugstāko cenu, kas vairākas reizes pārsniedza sākumcenu, piedāvāja viena privātpersona.
Kapitāldaļas un prasījuma tiesības tika izsolītas kā vienots lietu kopums, un to sākumcena bija 50 tūkstoši latu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
