Kārtējo maksājumu konta deficīts pirmajā ceturksnī – 1,4% no prognozētā IKP

Šogad pirmajos trijos mēnešos preču negatīvais saldo bija 386,742 miljoni latu, pakalpojumu pozitīvais saldo - 277,132 miljoni latu, ienākumu negatīvais saldo - 31,464 miljoni latu, bet kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo - 91,141 miljons latu.

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Braukša centrālās bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" norādīja, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta deficīts šogad pirmajā ceturksnī bija mazāks nekā vidēji iepriekšējā gadā, kad tas bija 1,7% no IKP, kā arī mazāks nekā 3,1% no IKP, kāds tas bija pagājušā gada pirmajā ceturksnī.

Viņa norādīja, ka preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības deficīts pirmajā ceturksnī palielinājās līdz 109,6 miljoniem latu jeb 3% no prognozētā IKP. Sezonāli samazinājās ārējās tirdzniecības aktivitāte un pēc kāpuma, ko Latvija sasniedza iepriekšējā gadā, uzrādot straujāko eksporta pieaugumu starp Eiropas Savienības (ES) valstīm, eksporta pieaugums 2013.gada pirmajā ceturksnī bija mērenāks, bet joprojām viens no straujākajiem starp ES valstīm. Preču un pakalpojumu eksporta gada pieaugums bija 7,1%, bet imports auga lēnāk nekā eksports, uzrādot gada pieaugumu par 4,6%.

"Kā iepriekš tika prognozēts, pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājās sniegto pakalpojumu vērtība, bet gada pieaugums saglabājās pozitīvs (5,6%). To ietekmēja gan sezonāli faktori (samazinoties sniegto braucienu pakalpojumu vērtībai), gan ierobežotais ārējais pieprasījums. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ārvalstniekiem sniegto pārvadājumu pakalpojumu vērtība būtiski nemainījās," klāstīja Braukša.

Viņa atzīmēja, ka dzelzceļa pārvadājumu attīstību nākamajā ceturksnī varētu ietekmēt arī jaunās iespējas sniegt pakalpojumus militāro kravu transportēšanai no Afganistānas. Tomēr naftas un globālo resursu cenu samazināšanās, kā arī stagnējošās ekonomikas attīstības tendences vairākās Eiropas valstīs liecina, ka nozīmīgs ārējā pieprasījuma pieaugums, kas varētu ietekmēt straujāku eksporta palielināšanos šajā gadā, nav gaidāms.

Tāpat Braukša minēja, ka finanšu konta negatīvais saldo pirmajā ceturksnī samazinājās līdz 128,663 miljoniem latu jeb 3,6% no prognozētā IKP.

Viņa norādīja, ka starptautiskās reitingu aģentūras turpina paaugstināt Latvijas kredītreitingu (februārī to paaugstināja "Rating and Investment Information", bet martā - "Moody's") un saglabājas stabila ārvalstu tiešo investīciju ieplūde Latvijā. Pirmajā ceturksnī kā ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā ieplūda 95,7 miljoni latu, kas ir 2,7% no prognozētā IKP. Visvairāk ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā palielinājās vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā (galvenokārt no Igaunijas un Krievijas), elektroenerģijā (no Krievijas) un apstrādes rūpniecībā (no Lietuvas un Īrijas).

"Investīcijas uz ražošanu vērstos ekonomikas sektoros labvēlīgi ietekmēs arī ekonomikas eksporta potenciālu turpmākajos periodos," piebilda Braukša.

Tāpat viņa atzīmēja, ka nesen publicētie Eiropas Komisijas uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji liecina, ka Latvijā situācija maijā ir nedaudz uzlabojusies, to ietekmēja gan ar tirdzniecību, gan rūpniecību saistīto uzņēmēju pozitīvāks vērtējums, tostarp arī par sagaidāmo pasūtījumu un izlaides apmēru nākamajiem mēnešiem.

"Ņemot vērā investīciju ieplūdi ar ražošanu saistītos sektoros, kā arī to, ka ražotāju cenu attīstība ir labvēlīga Latvijas konkurētspējas saglabāšanai un tirdzniecības nosacījumi turpina uzlaboties, sagaidāms, ka ārējās tirdzniecības deficīts šajā gadā būtiski nepieaugs un arī tekošā konta deficīts saglabāsies neliels," sacīja Braukša.

"Swedbank" ekonomiste Kristilla Skrūzkalne aģentūrai BNS pavēstīja, ka pirmajā ceturksnī kārtējo maksājumu konta deficīts nedaudz palielinājās, tomēr joprojām bija neliels, proti, apmēram 0,3% no bankas prognozētā gada IKP.

Viņa norādīja, ka pozitīvi ir tas, ka preču un pakalpojumu eksports turpinājis pieaugt (par 7%), bet imports kāpis par 5%. "Tiesa, gan eksporta, gan importa izaugsmes tempi ir kļuvuši daudz lēnāki," atzina Skrūzkalne.

Tāpat viņa minēja, ka ārvalstu tiešo investīciju ieplūde Latvijā samazinājusies gan salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, gan pērnā gada pirmajiem trim mēnešiem. Pirmajā ceturksnī Latvijā ieplūdušas ārvalstu tiešās investīcijas 95 miljonu latu apmērā, kas ir apmēram 0,5% no prognozētā gada IKP. Turklāt visstraujāk investīciju ieplūde samazinās no ES valstīm – pirmajā ceturksnī tās investēja Latvijā 17 miljonus latu, bet pirms gada – 89 miljonus.

Skrūzkalne norādīja, ka kopumā pirmajā ceturksnī teju pusi no ārvalstu investīciju ieplūdes veidoja Krievijas investīcijas, tostarp tās galvenokārt aizplūdušas uz elektroenerģijas un gāzes apgādes nozari, kā arī uz vairumtirdzniecību un nekustamo īpašumu jomu.

Tomēr "Swedbank" ekonomiste arī uzsvēra, ka pieaug Latvijas rezidentu investīcijas ārvalstīs – pirmajā ceturksnī tās sasniedza 45 miljonus latu, tostarp visvairāk investēts finanšu sektorā, vairumtirdzniecībā un apstrādes rūpniecībā.

"Kā jau bija gaidāms, Eiropas vārgums sāk pakāpeniski atspoguļoties arī Latvijas eksporta izaugsmes palēninājumā, arī ārvalstu investīciju ieplūde Latvijā pierimst. Sagaidāms, ka līdz gada beigām starptautiskās reitingu aģentūras paaugstinās Latvijas kredītreitingu, tādējādi veicinot ārvalstu investīcijas. Prognozējams, ka šogad ārvalstu investīciju ieplūde varētu sasniegt aptuveni 3,5% no IKP, bet maksājumu konta deficīts nedaudz pieaugs un sasniegs 2,8% no IKP, taču tas joprojām būs neliels un bez draudiem ilgtspējai," klāstīja Skrūzkalne.

Latvijas maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta deficīts 2012.gadā bija 259,896 miljoni latu jeb 1,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP).