Eiropas Komisijas (EK) bažas par Krievijas noguldījumiem banku sektorā neietekmēs lēmumu par Latvijas atbilstību eiro zonai, trešdienas rītā intervijā Latvijas Radio teica premjers Valdis Dombrovskis (V).
EK slēdziens par Latvijas uzaicināšanu eirozonā gaidāms trešdien.
Ministru prezidents uzsvēra, ka šis nav noteikts kā viens no nosacījumiem un Māstrihtas kritērijiem, kuriem Latvijai, kandidējot iestājai eiro zonā, ir jāatbilst.
"Mums ir visas izredzes panākt, ka gala lēmums būs pozitīvs," pauda Dombrovskis.
Dombrovskis gan vienlaikus arī piebilda, ka vēl priekšā daudz darba, lai uzlabotu sabiedrības viedokli par Latvijas pievienošanos eirozonai. Līdz šim jau vairākus mēnešus notiek informatīva kampaņa par eiro.
Runājot par nerezidentu noguldījumiem Latvijas bankās, premjers norādīja uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izvirzītajām kapitāla pietiekamības un likviditātes prasībām tām bankām, kas strādā ar nerezidentu noguldījumiem, kas uzskatāms par augstāka riska biznesu.
Premjers arī atgādināja, ka gala lēmumu par Latvijas iestāšanos eirozonā paredzēts pieņemt 9.jūlijā. Turpmāko sarunu toni noteiks konverģences ziņojuma secinājumi, vai Latvija atbilst eiro ieviešanai nepieciešamajiem Māstrihtas kritērijiem, vai neatbilst.
Jau vēstīts, ka Eiropas Komisija (EK) trešdien atbalstīs eiro ieviešanu Latvijā, vienlaikus paužot bažas par Krievijas pilsoņu noguldījumiem valsts banku sektorā, vēsta britu finanšu laikraksts "Financial Times", kā rīcībā nonācis EK ziņojuma uzmetums.
Komisija Latvijas uzņemšanu eirozonā raksturo kā iespēju veicināt vienotās valūtas zonas pievilcību, neskatoties uz pieaugošo eirozonas krīzi.
Deviņu lapu lielajā konverģences ziņojumā, par kuru EK trešdien debatēs, komisija pauž bažas par nerezidentu noguldījumu apjomu Latvijas finanšu tirgū.
Arī finanšu ministrs Andris Vilks (V), komentējot laikrakstā "The Financial Times" publicēto informāciju, ka Latvijai tiks aizrādīts par nepieciešamību rūpīgi uzraudzīt nerezidentu noguldījumu ietekmi uz banku sistēmas stabilitāti, otrdien atgādināja, ka atsevišķus iebildumus Eiropas Komisija savulaik izteikusi arī citām jaunajām eirozonas valstīm – Igaunijai, Slovēnijai un Slovākijai.
Pēc finanšu ministra domām, pēdējos mēnešos uzvirmojušie brīdinājumi par pārmērīgo nerezidentu noguldījumu īpatsvaru liecina par atsevišķu Rietumeiropā esošu finanšu centru mēģinājumiem novērst uzmanību no pašu problēmām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
