ECB un EK pēc Latvijas valdības pieprasījuma sagatavoja ziņojumus par valsts gatavību pievienoties eirozonai un abos ziņojumos Latvijas dalība novērtēta atzinīgi.
ECB savu atzinumu publicējusi pulksten 13, bet pulksten 14 savu atzinumu oficiāli publiskojusi EK.
ECB ziņojumā novērtēts, ka kopumā Latvijas sniegums atbilst konverģences kritērijiem. Tomēr ekonomiskās konverģences ilgtspēja ilgākā termiņā rada bažas. Bažas radot inflācijas kritērijs.
ECB ziņojumā minēts, ka "raugoties tālākā nākotnē, Latvijai būs sarežģīti vidējā termiņā saglabāt zemu inflāciju. Iespējams, ka ienākumu konverģences process vidējā termiņā palielinās Latvijas un eiro zonas inflācijas starpību".
ECB ziņojumā analizēts, ka vidējais inflācijas līmenis Latvijā gada laikā līdz 2013.gada aprīlim bija 1,3%, kas ir krietni zemāks par kritērijos noteikto 2,7% līmeni. Tomēr esot sagaidāms, ka šogad kopumā inflācijas līmenis saglabāsies 1,4% apmērā, bet nākamajā gadā varot pieaugt līdz 2,1%, ko galvenokārt izraisīs vietējā pieprasījuma pieaugums un elektrības tirgus liberalizācija.
ECB ziņojumā arī norāda, ka "Latvijai jāturpina visaptveroša fiskālā konsolidācija. Svarīgi ir izmantot pēdējos gados sasniegto konkurētspējas uzlabošanos, izvairoties no darbaspēka izmaksu kāpuma atsākšanās."
Savukārt, EK savā ziņojuma slēdzienā secina, ka Latvija pārliecinoši izpildījusi visus kritērijus eiro ieviešanai. Komisija iesaka Latvijas nacionālo valūtu latu no 2014.gada 1.janvāra nomainīt pret eiro.
EK ziņojumā teikts, ka "Latvijas ekonomika ir labi integrēta ES ekonomikā, pateicoties tirdzniecībai un tiešajām ārvalstu investīcijām. Savukārt darba tirgus demonstrē augstas pakāpes mobilitāti ES tirgus robežās un vērā ņemamu elastību, tomēr bezdarba līmenis saglabājas augsts".
Konverģences ziņojumos izvērtēta Latvijas ekonomikas rādītāju atbilstība Māstrihtas kritērijiem, kā arī valsts spēja šos kritērijus pildīt nākotnē.
Finanšu ministrs Andris Vilks (V) pēc ziņojumu publiskošanas sacīja: "Šodien patiesi ir nozīmīga diena Latvijai - mums ir pievērsta visas ES uzmanība, jo Latvija pārliecinoši izpilda visus kritērijus, lai pievienotos eirozonai".
"Es vēlos teikt paldies ikvienam mūsu valsts iedzīvotājam par kopīgo darbu, lai sasniegtu šādus rezultātus un kopīgi izkļūtu no ekonomiskās krīzes. Šobrīd ar saviem ekonomiskajiem rādītājiem ieņemam stabilu Māstrihtas kritēriju goda pjedestāla pirmo vietu starp visām ES dalībvalstīm, taču ir būtiski saglabāt pragmatisku nostāju, neļauties maldīgajam populismam un noturēt stabilu fiskālo politiku. Latvijas pievienošanās eirozonai nodrošinās straujāku ekonomikas izaugsmi un labklājības pieaugumu mūsu valstī, kā arī labākus nosacījumus uzņēmējdarbībai un prognozējamāku makroekonomisko vidi," sacīja Vilks.
Savukārt, Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere mikroblogošanas vietnē "Twitter" atzīmē, ka "ECB un EK atzinums ir ļoti nozīmīgs, es pat teiktu - vēsturisks. Tā ir liela atzinība par valdības un katra paveikto".
EK un ECB dokumenti dod pamatu tālākām sarunām Eiropas Savienības (ES) institūcijās par Latvijas pievienošanos eiro.
Izšķirošo lēmumu par eiro ieviešanu Latvijā pieņems ES valstu finanšu ministri, balstoties uz EK un ECB sagatavotajiem konverģences ziņojumiem, kā arī pēc konsultatīvas apspriešanās ar Eiropas Parlamentu (EP) un pārrunām Eiropadomē, ko veido ES dalībvalstu valdību vadītāji.
Pārrunas Eiropadomē notiks 27.jūnijā un 28.jūnijā, un paredzams, ka rezolūciju par eiro ieviešanu Latvijā EP apstiprinās plenārsesijā no 1.jūlija līdz 4.jūlijam
ES finanšu ministri gala lēmumu par Latvijas uzaicināšanu pievienoties eirozonai pieņems 9.jūlijā.
Jau pirms šī konverģences ziņojuma publiskošanas medijos parādījās ziņas, ka EK trešdien, visticamāk, atbalstīs eiro ieviešanu Latvijā, vienlaikus paužot bažas par Krievijas pilsoņu noguldījumiem valsts banku sektorā. Tā vēstīja britu finanšu laikraksts "Financial Times", kura rīcībā bija nonācis EK ziņojuma uzmetums.
Vilks, komentējot laikrakstā "The Financial Times" publicēto informāciju, ka Latvijai tiks aizrādīts par nepieciešamību rūpīgi uzraudzīt nerezidentu noguldījumu ietekmi uz banku sistēmas stabilitāti, otrdien atgādināja, ka atsevišķus iebildumus EK savulaik izteikusi arī citām jaunajām eirozonas valstīm – Igaunijai, Slovēnijai un Slovākijai.
Pēc finanšu ministra domām, pēdējos mēnešos uzvirmojušie brīdinājumi par pārmērīgo nerezidentu noguldījumu īpatsvaru liecina par atsevišķu Rietumeiropas finanšu centru mēģinājumiem novērst uzmanību no pašu problēmām.
Lai pievienotos eirozonai, EK un ECB vērtēja piecu Māstrihtas kritēriju izpildi: inflācijas procentu, ilgtermiņa procentu likmes, valdības budžeta deficītu, valdības kopējo parādu un valūtas kursa stabilitāti. Visus šos kritērijus Latvija izpilda.
Latvija plāno pievienoties eiro no 2014.gada 1.janvāra.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
