Eiro nāk! Desmit noderīgas atbildes uz jautājumiem par lata nomaiņu  (181)

Pašreizējā notikumu attīstība vedina domāt, ka, ticamāk, jau pēc pusgada algas un pensijas saņemsim eiro, kā arī šajā valūtā norēķināsimes pašmāju veikalos.

Lai viestu skaidrību un vēlreiz atgādinātu, kā eiro Latvijā paredzēts ieviest, kā arī to, kas mainīsies un kam pievērst uzmanību, portāls "Delfi" apkopo desmit atbildes uz jautājumiem, ko lasītājam ir noderīgi zināt, gaidot lata nomaiņu. 

Maijā eiro atbalstītāju īpatsvars Latvijas iedzīvotāju vidū sasniedza 38%, liecina pētījumu aģentūras "Factum" jaunākie sabiedriskās domas aptaujas dati par iedzīvotāju informētību eiro ieviešanas jautājumos. Tas ir atbalsta kāpums par 2%, salīdzinot ar aprīli.  

Savukārt, eiro ieviešanas process kā tāds, pēc "Factum" pētījuma datiem,  šobrīd ir svarīgs 50% iedzīvotāju.

"Jāteic, visās valstīs, kur eiro ieviests, atbalsts kāpis pakāpeniski un nevienā valstī gadā pirms pārejas uz jauno valūtu atbalsts nav bijis augsts. Lielākais atbalsta kāpums tradicionāli novērojams pēc pārejas, kad uz visiem jautājumiem rastas atbildes un nedrošība ir aiz muguras," saka Aldis Pauliņš, "Factum" vadītājs.

Pēc trešdienas Eiropas Komisijas (EK) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) pozitīvajiem konverģences ziņojumiem, kas ir būtiskākie dokumenti, lai vispār turpinātu sarunas par Latvijas pievienošanos eiro, atliek vairāki ES institūciju lēmumi, kas arī izšķirs, vai Latvija var pievienoties eirozonai.

1) Izšķirošo lēmumu par eiro ieviešanu Latvijā pieņems ES valstu finanšu ministri, balstoties uz EK un ECB sagatavotajiem konverģences ziņojumiem, kā arī pēc konsultatīvas apspriešanās ar Eiropas Parlamentu (EP) un pārrunām Eiropadomē, ko veido ES dalībvalstu valdību vadītāji.

2) Pārrunas Eiropadomē notiks 27.jūnijā un 28.jūnijā, bet rezolūciju par eiro ieviešanu Latvijā EP apstiprinās plenārsesijā no 1.jūlija līdz 4.jūlijam.

3) ES finanšu ministri gala lēmumu par Latvijas uzaicināšanu pievienoties eirozonai pieņems 9.jūlijā.

4) Eiro plānots ieviest 2014.gada 1. janvārī.

"Algu un pensiju saņemšanu pāreja uz eiro neietekmēs nekā. To, ko līdz šim saņēmāt latos, pēc 1. janvāra saņemsiet eiro, pārrēķinot latus uz eiro pēc noteiktā kursa. Piemēram, līdzšinējo 100 latu vietā pēc 1. janvāra saņemsiet 142,29 eiro. Un viss," uz jautājumu skaidri atbild Finanšu ministrijas Eiro projekta vadītāja Dace Kalsone. 

Latvijas Bankas Ārējo sakaru pārvaldes vadītājs Juris Kravalis norāda, ka bailes no konfiscējošām naudas reformām sakņojas padomju laiku pieredzē, kas joprojām ir dzīvā atmiņā galvenokārt vecāka gadagājuma cilvēkiem. Šīs bažas gan neesot racionāli pamatotas.

Kurss, pēc kura lats piesaistīt eiro jau gadiem, ir  0,702804, un tas netiks mainīts. Diplomātiskā procedūra nosaka, ka kurss jāapstiprina reizē ar uzaicinājumu valstij pievienoties eiro zonai, ko varam gaidīt 9.jūlijā. Tātad pēc 9. jūlija, kad sagaidām oficiālo Eiropas Komisijas gala lēmumu, sabiedrībai būs par vienu nozīmīgu rūpi mazāk, uzsver Kravalis.

Noguldījumi banku kontos, neatkarīgi no noguldītā naudas apjoma - viens lats vai miljons latu, no latiem pret eiro mainīsies automātiski.

Tāpat latus pēc eiro valūtas kursa - 0.702804 - vismaz sešus mēnešus varēs mainīt visās kredītiestādēs, un  trīs mēnešus Latvijas Pasta pakalpojumu sniegšanas vietās. Latus pret eiro samainīt varēs arī Latvijas Bankā (LB), turklāt LB naudas maiņas termiņi netiks ierobežoti. Komisijas maksa par šiem pakalpojumiem nebūs jāmaksā.

Pēc "Factum" pētījuma datiem 74% aptaujāto valsts iedzīvotāju uztraucas par iespējamu cenu kāpumu saistībā ar eiro ieviešanu. Šis viedoklis ir īpaši izplatīts eiro pretinieku un vecāka gadagājuma cilvēku vidū - starp 56 līdz 65 gadus un 66 gadus veciem un vecākiem cilvēkiem.  

Pēc Finanšu ministrijas (FM)  aplēsēm, valstīs, kur ieviests eiro, ja arī cenas augušas valūtas nomaiņas procesa dēļ, tad ne vairāk kā par 0,2-0,3%, vēstīts FM mājas lapā "eiro.lv".

Saskaņā ar Eiro ieviešanas kārtības likumu visiem tirgotājiem būs jāievēro matemātiskais princips, īstenojot cenu pārrēķinu no latiem uz eiro pēc noteiktā kursa, kas nepieļauj cenu celšanos valūtas maiņas dēļ.

Lai novērstu nepamatotas cenu paaugstināšanas iespēju, tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem trīs mēnešus pirms un sešus mēnešus pēc eiro ieviešanas būs jānorāda preču cenas gan latos, gan eiro. Tas ļaus vieglāk sekot līdzi cenām. Par nepareizu cenu norādīšanu eiro tirgotājus vai pakalpojumu sniedzējus varēs saukt pie atbildības.

FM jau laikus aicina iedzīvotājus, lai tie pēc eiro ieviešanas aktīvi seko līdzi cenu izmaiņām. Ja gadīsies kāds negodprātīgs tirgotājs, tad par to varēs ziņot Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC).

Trīs mēnešus pirms un sešus mēnešus pēc pārejas uz eiro būs paralēlais cenu atspoguļošanas periods, kad preču un pakalpojumu cenas būs jānorāda gan latos, gan eiro.

Divas nedēļas no eiro ieviešanas dienas būs latu un eiro vienlaicīgas apgrozības periods, kad maksāt vēl varēs arī latos, taču atlikums tiks izdots eiro.

Līgumiem stāsies spēkā nepārtrauktības princips, tādējādi spēkā esošos līgumus nevajadzēs grozīt, aizstāt vai mainīt pret jauniem.

Sākotnēji līgumos minētās summas tiks automātiski pārrēķinātas uz eiro pēc pārejas kursa. Tas attiecas arī uz visiem līgumiem, kas noslēgti starp privātpersonām un uzņēmumiem.

Primārais veids, kā neredzīgie varēs atšķirt banknotes, ir pēc taustes, jo visu banknošu izmēri atšķiras.

Vājredzīgajiem  būs viegli atšķirt banknotes, jo katrai banknotei ir viena noteicošā spilgta krāsa, piemēram, 20 eiro banknotes ir  zilas, bet 10 eiro - sarkanas.

Tāpat katras banknotes nominālvērtības uzraksts ir iespiests lieliem, trekniem cipariem.

Visām eirozonas dalībvalstīm ir vienādas eiro banknotes, atšķiras tikai katras valsts emitētās monētas. Monētām vienas puses dizainu katra valsts izvēlas pati.

Apgrozībā ir septiņu nominālvērtību eiro banknotes - 5, 10, 20, 50, 100, 200 un 500 eiro, un uz tām attēloti dažādu Eiropas vēstures periodu arhitektūras stili.