Uzņēmums norāda, ka Latvijai ir unikāls aktīvs - pazemes gāzes krātuve, kas dod iespēju te attīstīt ļoti lētu sašķidrinātās gāzes piegādi.
Iepriekšminētā kompānija ir gatava ieguldīt naudu termināļa būvniecībā, bet Latvijas pusei savukārt jāizbūvē caurules līdz Inčukalnam.
Šāds risinājums ļautu nokāpt no Krievijas gāzes adatas, kuras augstā cena šobrīd būtiski ietekmē visu Latvijas ekonomiku, vēsta raidījums.
"Mūsu piedāvājums ir uzbūvēt peldošu baržu, kas var saņemt sašķidrināto gāzi, "atspiest" to un tālāk caur caurulēm nosūtīt uz krātuvi, lai to izmantotu tālāk," skaidro uzņēmuma pārstāvis Arnfins Unums.
"Šāda veida terminālis ir sava veida jaunums, tas ir nākotnes bizness. Iemesls, kāpēc esmu pievērsies Latvijai ir, ka man šeit ir vairāki draugi, kas man stāstīja, ka Latvijā ir interese meklēt alternatīvus risinājumus Krievijas gāzei,"atzinis Unums.
Kompānija, kas savulaik veidojusies, saplūstot Norvēģijas kuģniecības flotei un Āzijas "World Wide" grupai, šādus projektus jau realizējusi Dienvidamerikā un tagad lūkojas Eiropas virzienā.
Jauno termināli uz baržas kompānija varētu uzbūvēt divu gadu laikā, kas lētākajā variantā maksātu 25 miljonus latu, ko tā ir gatava investēt, cerot uz gāzes pārsūknēšanas atmaksām. Latvijas pusei būtu jāizbūvē gāzes cauruļvads līdz Inčukalna gāzes krātuvei, kur saņemto gāzi iesūknēt.
Viena no versijām, kur atrasties terminālam, ir Rīgas osta, kā arī Skultes ostas akvatorijs. No turienes līdz Inčukalnam ir apmēram 35 kilometri. Tā kā gāzes vada izbūve maksā apmēram vienu miljonu eiro kilometrā, jārēķinās ar kādiem 25 miljonu latu izdevumiem.
Lietuva jau nākamgad gatavojas "palaist" savu termināli, kas izmaksās apmēram 200 miljonus eiro. Ar to lietuvieši cer apiet Krievijas gāzi, cerot ietaupīt gadā apmēram 50 miljonus latu.
Potenciālais izdevīgums balstās uz to, ka pasaulē "spot" tirgos var lēti tikt pie gāzes pārpalikumiem, kas tiek izpārdoti pēc neizpildītiem kontraktiem. Ņemot vērā, Latvijas gāzes patēriņu, gadā pietiktu izsūknēt aptuveni desmit kuģus, vēsta raidījums.
Ekonomikas ministrijā (EM) pagaidām nesaka ne "jā", ne "nē". Tehniski piedāvātais projekts esot reāls, taču ministrija grib tomēr redzēt, kā attīstās gāzes alternatīvie projekti visā reģionā, lai domātu par pašu risinājumu.