Rīgas skaistāko dzelzceļa staciju sešinieks  (50)

Portāls "Delfi" piedāvā iepazīties ar sešām skaistākajām Rīgas stacijām, kuras izvēlētas, sadarbojoties ar uzņēmuma "Latvijas Dzelzceļš" pārstāvjiem. Starp tām iekļauta vecākā joprojām pastāvošā koka stacija Rīgā, trīs 1935. gadā atklātās dzelzceļa ēkas līnijā Rīga-Rūjiena, kā arī divas lielākās Rīgas dzelzceļa stacijas:

Sākotnēji šajā vietā atradās tā saucamā Mītavas stacija, kas esot bijis sākuma punkts vilcienu maršrutam uz Mītavu jeb Jelgavu. Kā portālam "Delfi" norāda Latvijas Dzelzceļa pārstāvji, no dzelzceļa pieturas punkta par staciju gan tā pārtapusi vēlāk - pēc Rīgas-Bolderājas dzelzceļa izbūves 1873.gadā.

Pašreizējā koka ēka uzbūvēta 19. gadsimta 80. gados jeb pēc tam, kad 1872. gadā uzcelts dzelzceļa tilts pār Daugavu, un vilcienu maršrutu galapunktu pārcēla uz Rīgas centrālo daļu. Tiesa, 1994. gadā ēka cieta ugunsgrēkā, taču tikusi pilnībā atjaunota tās iepriekšējā izskatā un joprojām apkalpo vilcienu pasažierus.

Pēc Pirmā pasaules kara, līdz ar divu dažādu sliežu platumu ieviešanu, kustības regulēšana Torņakalna stacijā kļuva vēl sarežģītāka. 1930. gadā šeit tika ierīkota pārmiju un signālu elektriskā centralizācija un iekārtots speciāls postenis tās apkalpošanai, bet kopš Rīgas-Dubultu posma elektrificēšanas 1950. gadā stacijā pietur elektrovilcieni.

Līdzās sliežu ceļiem kopš 1996. gada atrodas tā sauktais "lopu vagons", kādos padomju represijās uz Sibīriju tika izsūtīti Latvijas iedzīvotāji. Pie tā esošā plāksne vēstī, ka no Latvijas uz Sibīriju 1941.gada 14.jūnijā izveda 15 424, bet 1949.gada 25.martā - 42 125 iedzīvotājus. Savukārt Stacijas laukumā izvietots Komunistiskā terora upuru piemiņas ansamblis un tēlnieka Paula Jaunzema veidotais memoriāls "Putenī".

Mangaļu stacija atklāta 1872. gadā, kad tā bija dzelzceļa līnijas Rīga-Mangaļi (Mīlgrāvis) galapunkts un bijusi pazīstama kā Mīlgrāvja stacija.

Esošajā vietā gan stacijas punkts izveidots 1933. gada 26. oktobrī līdz ar līnijas Rīga-Rūjiena atklāšanu un sākotnēji bijis pazīstams kā Dzirnupe. Tikmēr vecā Mīlgrāvja jeb Mangaļu stacija atrodas pašreizējā slēgtajā ostas teritorijā.

Stacijas vienstāvu koka ēka atklāta 1935. gadā no Daugavpils-Rītupes līnijā nojaukto ēku materiāliem. Ap to laiku tapusi arī līdzās esošā koka nojume pasažieriem, kura gandrīz bez pārmaiņām savu funkciju pilda līdz mūsdienām.

Aiz tās līdz tuvākajai ielai aizvijas bruģēts celiņš, kas, šķiet, ir tapis vienlaikus ar pašu stacijas ēku.

Vienlaikus ar Mangaļu pašreizējo staciju Vecmīlgrāvja un tās apkārtnes iedzīvotāju apkalpošanai 1933. gada 26. oktobrī atklāts Rīnužu pieturas punkts.

Savu pašreizējo nosaukumu "Ziemeļblāzma" stacija ieguva tikai vēlāk - 1939. gada 1. aprīlī - par godu rūpniekam un mecenātam Augustam Dombrovskim, kurš savu mūža darbu veltīja šogad rekonstruētā tautas nama "Ziemeļblāzma" tapšanai, kā arī dibināja un par saviem līdzekļiem uzturēja skolu, bērnudārzu un proģimnāziju.

Tāpat kā Mangaļu stacijas ēka, arī Ziemeļblāzmas stacijas guļbūves vienstāvu koka nams uzbūvēts 1935. gadā no Daugavpils-Rītupes līnijas nojaukto ēku materiāliem un ir pat vizuāli līdzīgs tai. Līdzās stacijai joprojām atrodas reiz uzbūvētā dzīvojamā ēka ceļu strādniekiem un koka nojume pasažieriem, kā arī nestrādājošs avīžu kiosks un lauka tualete.

Vecāķu vilcienu pieturas punkts atklāts vienlaikus ar salīdzinoši netālu esošajām Mangaļu un Ziemeļblāzmas pieturas punktiem 1933. gada 26. oktobrī.

Arī līdzīgi kā abas iepriekš pieminētās staciju ēkas, pati celtne gan uzbūvēta tikai 1935. gadā, taču arhitektoniski no tām atšķiras. Tā izbūvēta divos stāvos kā statņu būve, kas no ārpuses apšūta ar papi un pēcāk apmesta. Zināms, ka pēc tāda paša projekta būvēta arī Saulkrastu stacijas pirmskara ēka, kas 1944. gadā uzspridzināta. Arī šai stacijai līdzās uzbūvēta atsevišķa koka nojume pasažieriem.

Otrā pasaules kara laikā no stacijas sākts izbūvēt dzelzceļa atzaru arī uz Mangaļsalu. Tas gan pabeigts tikai 1970. gadu beigās un kalpojis padomju armijas vajadzībām. 90. gados tas nojaukts.

Patlaban ēka no visām vēsturiskajām galvaspilsētas dzelzceļa stacijām izskatās vislabākajā stāvoklī, kā arī ir visgreznākā, ar vairākiem arhitektoniskiem dekoriem un dzelzs rotājumiem greznotu pulksteni.

Dzelzceļa pieturas punkts šajā vietā atklāts jau līdz ar Rīgas-Bolderājas līnijas atklāšanu 1873. gadā, taču tās nozīme ievērojami pieauga līdz ar Rīgas-Tukuma līnijas atklāšanu 1877. gadā. Līdzīgi kā daudzas citas stacijas (un pašas dzelzceļa līnijas) šajā laikā, to uzbūvējusi un pārvaldījusi privāta kompānija (šajā gadījumā - "Rīgas-Dinaburgas dzelzceļa biedrība"), un tikai vēlāk to pārpirkusi valsts.

Arī šajā vietā sākotnēji atradusies koka ēka, taču īsi pirms Pirmā pasaules kara - 1912. gadā - atklāta esošā mūra būve, kura gadu laikā vairākkārt papildināta, tādējādi stacijai kļūstot par otro lielāko Rīgā.

Patlaban ēkā atrodas kafejnīca un lietoto apģērbu veikals.

Visi ceļi gan sākotnēji uz staciju "Rīga" nav veduši - līdz pat Dzelzceļa tilta uzbūvēšanai pār Daugavu no atklātās tagadējās centrālās stacijas varēja doties vienīgi Latgales virzienā.

Sākot būvēt Rīgas-Dinaburgas (Daugavpils) dzelzceļa līniju, stacijas vietu izvēlējās vēl aiz pilsētas nocietinājumu vaļņa, kura nojaukšana tikko bija sākusies, portālu "Delfi" informē "Latvijas Dzelzceļa" pārstāvji. Sākotnējā 1854. gadā atklātā Rīgas stacijas pasažieru ēka bija divstāvu mūra nams, kurā noslēdzās 4 sliežu ceļi ar perona jumtu pār tiem. Jau 1884. gadā tai pēc arhitekta Heinriha Šēla projekta katrā sānā piebūvēts pa trīsstāvu namam.

Pirmais dzelzceļa tilts pār Daugavu atklāts jau 1872. gada 15. oktobrī. Tas bija tik zems, ka viens tā posms bija izgriežams, lai netraucētu kuģu satiksmi, bet vilcieni stacijā pienāca ielas līmenī. Pēc jaunā tilta izbūves 1914. gadā atklāja stacijas otro līmeni.

Vēl 1931. gadā, no Rīgas galvenās stacijas tika ierīkots atzarojums uz Centrāltirgu, kur pie tagadējā gaļas paviljona tika izbūvēta stacija "Rīga tirgus". Otrā pasaules kara laikā stacija tika ievērojami bojāta, bet šis atzars sagrauts. Savukārt rekonstrukcijas rezultātā kopš 1959. gada vilcienus apakšējā līmenī vairs neapkalpo.

"Īsta sociālisma elpa Rīgas centrālajā stacijā ienāca laika posmā no 1959. līdz 1965.g., kad, pēc Ļeņingradas projektēšanas institūta arhitektu V.Kuzņecova un V.Cipuļina izstrādāta projekta, tika uzbūvēta jauna Pasažieru stacijas ēka, un nojaukta vecā," informē "Latvijas Dzelzceļa" pārstāvji. Stacijas pirmā kārta atklāta 1960. gada 20. jūlijā, bet citu kompleksa ēku (pasta un starppilsētu kasu ēkas) celtniecības darbi kavējās un tika pabeigti piecus gadus vēlāk. Šajā laikā uzbūvēts arī slavenais stacijas pulkstenis, kas vienlaicīgi kalpoja arī kā ūdenstornis. 1980. gadā pulksteņa ciparnīca nomainīta pret elektronisko tablo.

Pašreizējā izskatā stacija pārbūvēta no 1998. līdz 2003. gadam. Pārbūvi veicošās kompānijas "Linstow Varner" mērķis bija pašas stacijas un laukuma pārbūve, vairumu no jauna būvēto un rekonstruēto telpu piemērojot tirdzniecības centra vajadzībām.