VIĻŅA, Jūn 20, BNS - Baltijas valstu kopuzņēmuma izveide Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas projekta "Rail Baltica II" īstenošanai ir pretrunā Lietuvas konstitūcijai, kas nepieļauj, ka citām valstīm varētu piederēt Lietuvas infrastruktūra, tostarp dzelzceļš, ceturtdien paziņoja Lietuvas transporta viceministrs Saulis Girdausks.

"Igaunija ir ierosinājusi, ka uzņēmuma galvenajai mītnei jāatrodas Rīgā un infrastruktūra atrastos tā īpašumā. Saskaņā ar Lietuvas konstitūciju ceļus nevar nodot neviena īpašumā. Tie ir Lietuvas valsts īpašums," Girdausks sacīja preses konferencē Viļņā.

Lietuva Baltijas valstu kopuzņēmuma vietā ir ierosinājusi izveidot Eiropas Ekonomikas interešu grupu (EEIG), kas ietvertu arī Somiju un Poliju. Girdausks norādīja, ka EEIG izveide palīdzētu paātrināt projekta īstenošanu.

"Kā ierosināja Igaunija, kopuzņēmums tiktu izveidots trīs gadu laikā. Mēs neesam apmierināti ar Igaunijas puses piedāvātajiem termiņiem," uzsvēra Lietuvas transporta viceministrs.

Viņš norādīja, ka trīs Baltijas valstu kopuzņēmuma izveide izmaksātu 14 miljonus litu (2,9 miljonus latu), bet EEIG - vien dažus simtus tūkstošu.

"Domāju, ka mums būs jāatrod kopīgs risinājums. Mēs ļoti labi saprotam, ka neviena valsts nevēlas palikt kā sala Eiropas dzelzceļa sistēmā. Mums - Baltijas valstīm - ir ļoti svarīgi būt vienotām," uzsvēra Girdausks.

"Rail Baltica" projekta direktorāta vadītājs Antans Ženons Kaminsks žurnālistiem sacīja, ka tiek rosināts izveidot kopuzņēmumu, nododot tā īpašumā "Rail Baltica" sliedes. Lietuva būs pirmā no trim Baltijas valstīm, kas tās izbūvēs, bet Latvija un Igaunija uz Eiropas standarta platuma sliežu ceļiem pāries ne ātrāk kā 2020.-2025.gadā, viņš sacīja.

Lietuva pagājušajā nedēļā lūdza Eiropas Komisiju izvērtēt EEIG modeli, ko tā rosina "Rail Baltica II" īstenošanai.

Jau vēstīts, ka Baltijas valstu premjeri maija beigās Baltijas Ministru padomes neformālajā darba sesijā vienojās dzelzceļa projekta kopuzņēmumu "Rail Baltica" izveidot līdz jūlija beigām.

"Rail Baltica II" projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai. Projektam plānots piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu 85% apmērā no kopējām izmaksām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!