Šodienas komitejas sēdē deputāti atzinīgi vērtēja Latvijas ieguldītās pūles un līdz šim panāktos rezultātus, tomēr papildu prasa stiprināt ekonomikas pārvaldības struktūras un mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru. Deputāti arī norāda, ka Latvijas ievērojamā enerģētiskā atkarība apdraud cenu stabilitāti valstī.
Ziņojuma autors deputāts Burkhards Balcs, atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas 5. jūnijā sniegto pozitīvo atzinumu, kurā uzteikti "Latvijas valdības un iedzīvotāju pārliecinošie un neatlaidīgie centieni", bet arī aicina nepalēnināt uzsāktās reformas.
Latvijas valdībai jāiegulda vairāk pūļu, lai novērstu darba tirgus strukturālās nepilnības un mazinātu nabadzību, kā arī pieaugošo ienākumu nevienlīdzību, uzsver deputāti. Jāsniedz arī vairāk garantiju banku stabilitātei, īpaši pastiprinot uzraudzību tām bankām, kurās ir daudz nerezidentu noguldītāju,
Ziņojumā uzsvērts, ka cenas Latvijā ir "lielā mērā atkarīgas" no preču cenu svārstībām, īpaši enerģijas tirgū. Problēmātiski ir tas, ka Latvija ļoti daudz nepieciešamās enerģijas iepērk no viena ārējā piegādātāja, un tai jāpieliek pūles, lai piegādātājus dažādotu, saka deputāti.
Eiropas Parlamentam ir konsultatīva loma uz dalībvalstu "eirozonas gatavības" novērtēšanu. Parlaments komitejas lēmumu varētu atbalstīt nākamās nedēļas plenārsesijā, savukārt Eiropas Savienības finanšu ministri galīgo lēmumu par "zaļo gaismu" pieņems 9.jūlijā.
Jau ziņots, ka gala lēmumu par rezolūcijas projektu EP teiks Strasbūras plenārsesijā, kas sāksies 1.jūlijā. Visticamāk, debates par šo jautājumu gaidāmas 2.jūlijā, bet balsojums - 3.jūlijā.
Lai sagatavotu ziņojumu par Latvijas gatavību ieviest eiro, Balcs maija beigās Rīgā tikās ar valsts un organizāciju pārstāvjiem, ekspertiem un viedokļu līderiem, kuri ir gan pozitīvi, gan negatīvi noskaņoti par eiro ieviešanu Latvijā.
Rezolūcijas projektā norādīts, ka Latvija atbilst kritērijiem un tā sasniegšanai ieguldīti Latvijas valdības un iedzīvotāju pūliņi.
Ziņojumā ir atsauce arī uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) konverģences ziņojumu, kurā ECB paudusi zināmas bažas attiecībā uz Latvijas ekonomikas konverģences ilgtspēju ilgākā termiņā. Atbildīgais ziņotājs norāda, ka šie jautājumi ir jāuztver nopietni, bet tie nemaina kopējo pozitīvo vērtējumu par eiro ieviešanu Latvijā.
Rezolūcijas projektā Latvijas valdība tiek aicināta saglabāt piesardzīgu fiskālās politikas nostādni un kopumā uz vispārēju stabilitāti orientētu politiku, apsteidzot un paredzot potenciālu nākotnes makroekonomisku nelīdzsvarotību un cenu stabilitātes riskus.
Ziņojuma autors aicina Latvijas valdību un varasiestādes aktīvāk komunicēt ar iedzīvotājiem, lai nodrošinātu lielāku sabiedrības atbalstu eiro ieviešanai. Tāpat izteikts aicinājums Latvijas varas iestādēm turpināt informācijas un komunikācijas kampaņu, kas sasniegtu visus Latvijas pilsoņus.
Rezolūcijas paskaidrojošajā daļā norādīts, ka Latvijas gadījumā lielākās bažas sagādā iedzīvotāju zemais un mērenais atbalsts eiro ieviešanai. Saskaņā ar "Eurobarometer" aptauju iedzīvotāji visvairāk satraucas par iespēju zaudēt nacionālo identitāti, kontroli pār valsts finansēm un pārejas laikā ļaunprātīgu cenu noteikšanu.
"Bez tam gandrīz visi sabiedrības atzari kritizē valdības un iestāžu komunikācijas trūkumu. Lai gan visaptveroša informācijas un komunikācijas kampaņa ir sākusies, lielu daļu sabiedrības šīs iniciatīvas vēl nebija sasniegušas," teikts rezolūcijas projekta paskaidrojošajā daļā. Vienlaikus atzīts, ka pēdējā laika aptaujas liecina, ka iedzīvotāju negatīvais noskaņojums pret eiro lēnām sācis sarukt.
"Ir ļoti svarīgi, lai Latvijas valdība un varas iestādes turpina centienus, informējot sabiedrību un iesaistot to konstruktīvā diskusijā par eiro ieviešanu."
Tāpat EP savā rezolūcijā varētu aicināt Latvijas valdību risināt strukturālās nepilnības darba tirgū ar atbilstošām izglītības jomas reformām. "Strukturālās nepilnības darba tirgū jārisina ar aktīvu darba tirgus politiku un izglītības reformu," norādīts rezolūcijas projekta paskaidrojošajā daļā.
EP rezolūcijas projektā atzīta Latvijas banku sektora stabilitāte, norādot, ka Latvijā ir senas tradīcijas nerezidentu banku klientu apkalpošanā. Atzinīgi tiek vērtēts stingrais šīs jomas regulējums, kā arī tiek izteikts aicinājums turpināt stingro uzraudzību.
Rezolūcijas projektā Latvijas varas iestādes tiek mudinātas turpināt pašreizējo kursu praktiskajiem sagatavošanās darbiem eiro ieviešanai tā, lai nodrošinātu vienmērīgu pārejas procesu un lai eiro ieviešana netiktu izmantota slēptam cenu pieaugumam.
LETA jau ziņoja, ka Eiropas Komisijas un ECB 5.jūnijā publicētie konverģences ziņojumi bija Latvijai pozitīvi, apliecinot, ka valsts izpilda visus kritērijus, lai ieviestu eiro.
27.jūnijā un 28.jūnijā Briselē Eiropadome lems par politisku atbalstu eiro ieviešanai Latvijā. Formāls lēmums vēl pieņemts netiks.
No 1.jūlija līdz 4.jūlijam Strasbūrā EP plenārsesijā tiks apstiprināta rezolūcija par eiro ieviešanu Latvijā.
9.jūlijā Briselē ES finanšu ministru padome pieņems formālu lēmumu par eiro ieviešanu 2014.gada janvārī, oficiāli tiks noteikts latu pret eiro maiņas kurss.
2014.gada 1.janvārī Latvija kļūs par 18.eirozonas dalībvalsti. Latvija pievienosies eirozonai, kurā no 2002.gada ir Austrija, Beļģija, Francija, Grieķija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Somija, Spānija, Vācija, no 2007.gada - Slovēnija, no 2008.gada - Kipra un Malta, no 2009.gada - Slovākija, no 2011.gada - Igaunija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
