26 būvnieku kartelis: piemēro 2 miljonu latu sodu; uzdod vērtēt 'Latvenergo' atbildību  (102)

Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama ceturtdien žurnālistiem norādīja, ka šis ir bargākais sods, kuru savas pastāvēšanas laikā piemērojusi Konkurences padome.

Pārkāpumi notikuši 322 iepirkumos, kas saistīti ar energoinfrastruktūras un energoietaišu izbūvi un montāžu, piemēram, elektrolīniju ierīkošanu.

Šo uzņēmumu aizliegto vienošanos dēļ konkurences izkropļojumi notikuši 316 "Latvenergo" un "Sadales tīkla" organizētos iepirkumos, trīs "Latvijas Dzelzceļa" iepirkumos, divos "LatRosTrans" iepirkumos un vienā ceļu būvētāja "Binders" organizētā iepirkumā.

Ekonomikas ministrs ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunkti" atzina, ka Konkurences padomes secinājumi ir ļoti nopietni, tāpēc viņš nekavējoties uzdevis vērtēt atbildīgo amatpersonu rīcību, pieļaujot vai nepamanot konkurences kropļošanu šo uzņēmumu iepirkumos.

Ministrs arī atzina, ka arī šis gadījums būs viens no aspektiem, lemjot par iespējamām elektrības tarifu izmaiņām.

Aizliegtās vienošanās un cenu saskaņošana notikusi laika periodā no 2006. līdz 2011. gadam, kad Konkurences padome, balstoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sniegto informāciju, sāka pārbaudi par iespējamiem konkurences izkropļojumiem.

Starp sodītajiem uzņēmumiem ir gan salīdzinoši mazpazīstami uzņēmumi no Latgales un Vidzemes, gan plašāk pazīstami būvuzņēmumi, piemēram, "Latvijas energoceltnieks".

Ābrama skaidroja, ka Konkurences padome, izpētot šo lietu, ieguvusi pietiekami daudz pierādījumu elektroniskās sarakstes veidā, lai varētu apgalvot, ka 26 sodītie uzņēmumi, vienojoties par cenu, ir radījuši "konkurences imitāciju".

"Patiesībā tie sadarbojās, sniedzot saviem it kā konkurentiem informāciju par komercnoslēpumiem," atklāja Konkurences padomes vadītāja.

Viņa atzina, ka karteļvienošanos zināmā mērā veicinājusi "Latvenergo" un "Sadales tīklu" izveidotā kvalifikācijas sistēma, kuras ietvaros konkrēti būvnieki aicināti piedalīties dažādos iepirkumos. Šie būvnieki, savukārt, vienojušies savā starpā par piedāvājumu cenu. Kvalifikācijas sistēma pastāvējusi līdz 2010. gadam.

Tāpat konstatēts gadījums, kad pretendenti vienojušies par to, ka viens uzņēmums piedalīsies iepirkumā un uzvarēs tajā, bet kāds cits uzņēmums tiks iesaistīts pasūtījuma izpildē kā apakšuzņēmējs.

Konkurences padomes ieskatā, "Latvenergo" un "Sadales tīkli", rīkojot iepirkumu konkursus, nav rīkojušies godprātīgi. Piemēram, nav pievērsta uzmanība neloģiskām sakritībām piedāvājumos. Tāpat konstatēts gadījums, kad pasūtītājs uzdevis vienam no pretendentiem - "Latvijas energoceltniekam" - sagatavot kontroltāmi iepirkumam, kurā šis uzņēmums pats piedalījies.

Pētot elektronisko saraksti, Konkurences padome arī atklājusi gadījumu, kad kāda no pasūtītāju amatpersonām informējusi citus darbiniekus par to, ka uzņēmējs atnesīs tāmi un četras konkurentu tāmes, un kādai Dacei devusi rīkojumu noformēt fiktīvus cenu aptaujas protokolus.

Savukārt kartelī iesaistītie būvuzņēmumi viens otru informējuši par cenu, ko gatavojas piedāvāt iepirkumā, un mudinājuši savus karteļa biedrus savos piedāvājumos ietverto cenu paaugstināt par 5% līdz 10%, vai pat norādījuši konkrētas cenas, kas jāuzrāda iepirkuma piedāvājumā.

Visaugstākos sodus 7,5% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma Konkurences padome piemērojusi "Austrumu Energoceltnieks" ("Būvenergoserviss"), "RIO" un "Daugavpils Energoceltnieks", kuri piedalījušies attiecīgi 159, 134 un 116 "sarunātos" iepirkumos.

Sods 6,5% apmērā no iepriekšējā gada apgrozījuma piemērots "SZMA", "Vidzemes Energoceltnieks" un "Darleks", bet sods 5,5% apmērā - "ELPOLI". SIA "ELBRA" par dalību kartelī sodīta ar naudas sodu 4,6% apmērā no apgrozījuma. Šim uzņēmumam sods samazināts par sadarbību ar Konkurences padomi izmeklēšanas laikā.

Naudas sodi 4,5% apmērā no iepriekšējā gada apgrozījuma būs jāmaksā "Alūksnes Energoceltnieks", Rēzeknes pilsētas SIA "Energoceltnieks" un SIA "Latgales elektromontāža", bet 3,5% lielā soda naudā iedzīvojusies SIA "Farads".

SIA "Firma "Spriegums", "EMPOWER" un "Aiviekstes Energobūvnieks" par līdzdalību kartelī būs jāmaksā 3% no iepriekšējā gada apgrozījuma, bet SIA "DEMP" - 2,5% no iepriekšējā gada apgrozījuma.

Naudas sods 2% apmērā piemērots "Rīgas Energo būve" un "SZMA V", bet 1,9% apmērā - SIA "Latvijas energoceltnieks". Šai kompānijai sods samazināts, lai to samērotu ar konkrēto iepirkumu apjomu, taču vienalga būs viens no augstākajiem, kas piespriests karteļa dalībniekiem - tā apmērs sasniedz 309,3 tūkstošus latu.

SIA "OMS", "BESECKE", "TELMS", "INSTEL", "MCD", "J.E.F." un "Krāslavas energoceltnieks", kuri piedalījušies katrs tikai vienā "sarunātā" iepirkumā, nolemts sodīt ar naudas sodu 1,5% apmērā no apgrozījuma.

Piespriestos sodus gan sodītie vēl var pārsūdzēt, taču Ābrama uzsver, ka tas nozīmēs arī garāku periodu, kurā šie uzņēmumi nevarēs piedalīties publiskajos iepirkumos.

Karteļvienošanās notikusi gan gadījumos, kad tiek izpildīti darbi publiskām vajadzībām, piemēram, iepirkumā par Daugavpils cietokšņa ielu komplekso labiekārtojumu vai daudzfunkcionālā sporta centra ārējo inženierkomunikāciju izbūvi, gan gadījumos, kad iepirkums organizēts privātām vajadzībām, piemēram, par dzīvojamās mājas energoapgādes izveidi Alženovā.

Raidījums "Nekā personīga" šogad maijā ziņoja, ka Konkurences padome atklājusi, iespējams,lielāko neatļauto būvnieku vienošanos, kurā iesaistīta kompānija "LEC". Firmai draud sods 10% apmērā no tās apgrozījuma. Vienojusies esot Gunta Rāvja būvfirma "Latvijas energoceltnieks" arGulbenes vietējo būvuzņēmumu "RCI Gulbene". Abi saskaņojuši tāmes, ar kādām pretendēs uz Gulbenes kultūras centra rekonstrukciju.

Konkurences padome nebūtu nonākusi uz pēdēm uzņēmumiem, ja vien savulaik KNAB par kultūras centra rekonstrukcijas konkursu nebūtu sācis kriminālprocesu. Korupcijas izmeklētājiem bija aizdomas, ka firma "Latvijas energoceltnieks" uzvarēja konkursā ar Gulbenes vadības atbalstu, vēstīja "Nekā personīga"..