'Latvijas ekonomikas motors' - mazās un lielās ostas darbības rādītājos un bildēs  (41)

Šis balsts turas stabili, par ko liecina nozares statistika. Pērn, salīdzinot ar 2011.gadu, Latvijas ostu kravu apgrozījums palielinājies par 9,3%. Apgrozījums, lai gan tas nereti ir vienīgais apskatītais ostu faktors, ir tikai viena aisberga daļa. Piemēram, arī Latvijas izteikti nacionālā nozare zvejsaimniecība nebūtu spējīga attīstīties un dot darba vietas iedzīvotājiem, ja tām nebūtu ostu infrastruktūras, kur bāzēties.

Ja 2011.gadā Latvijas ostu kravu apgrozījums bija 68,82 miljoni tonnu, pērn tie ir 75,19 miljoni tonnu. Gandrīz puse no Latvijas kopējā ostu kravu apgrozījuma - 36,05 miljoni tonnu - pārkrauta Rīgas ostā. Pērn pārkrauto kravu apjomi pieauguši par 5,9%.

2012.gadā beramkravu segmentā pieaugums Rīgas brīvostā bijis 8,3% apmērā, sasniedzot 21,63 miljonu tonnu. Lielāko palielinājuma daļu veidoja akmeņogles, kuru pieprasījums pasaules tirgos turpina pieaugt. Kopumā Rīgas ostā 2012.gadā pārkrauts 14,9 miljoni tonnu ogļu.

Par Rīgas ostas vērienu un ambīcijām liecina ne tikai statistika, bet arī sadarbības partneri. Ceturtdien tika panākta vienošanās starp Šanhaju un Rīgu par tiešo kravu transportēšanu no pasaules lielākās konteineru ostas Šanhajā līdz "DB Schenker" loģistikas parka TAPA sertificētam terminālim Rīgā ar turpmāku iespējamu piegādi līdz saņēmēja durvīm visā Latvijā un Baltijā.

Rīdziniekiem uz papēžiem min Ventspils osta, tās kravu apgrozījums pērn bijis 30,35 miljoniem tonnu, salīdzinot ar Rīgas 36,05 miljoniem tonnu.

Ventiņi gan ir cīņas spara pilni, tā šogad martā kravu apgrozījums Ventspils brīvostā sasniedzis rekorda apmērus - 3,7 miljonus tonnu, kas ir par 16% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī un pārspēj viena mēneša pārkraušanas datus Ventspils ostā pēdējo desmit gadu laikā, portālu "Delfi" informēja  Ventspils brīvostas pārvaldē.

Liepājas osta ar 7,43 miljoniem tonnu kravu apgrozījumu ir trešā lielākā osta Latvijā. Kopš 1994. gada, kad tika atsākta pilnvērtīga ostas darbība, tā no slēgtas militārās bāzes ir transformējusies par daudzfunkcionālu tirdzniecības ostu.

Liepājnieki sasniedz rekordus kravu apgrozījumos, kravu lielumos un turpina attīstīt infrastruktūru. Ievērību izraisīja pērn sasniegtais. No Liepājas tika izvesta lielākā krava tās vēsturē - graudaugi 48 550 tonnu apjomā, sasniedzot kuģa iegrimi 10,6 metri, portālu "Delfi" informēja Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.

Ostai gan aizvien ir juridiskas problēmas ar ostas padziļināšanas darbiem.  Beļģijas kompānija "Dredging International N.V" savulaik 2009.gadā uzvarēja konkursā par tiesībām padziļināt Liepājas ostu, bet pērn vasaras sākumā Liepājas SEZ pārvalde vienpusēji nolēma lauzt līgumu ar ostas padziļināšanas darbu veicēju.

Latvijas mazajās ostās pērn kopā tika pārkrauti 1,4 miljoni tonnu kravu, kas ir par 6,5% mazāk nekā 2011.gadā, kad tika pārkrauti 1,46 miljoni tonnu, liecina Satiksmes ministrijas dati.

Visvairāk kravu - 589 700 tonnas - pārkrauts tieši Skultes ostā, un tas ir par 14,5% mazāk nekā 2011.gadā, kad tika pārkrautas 689 400 tonnas kravu. Visvairāk pārvadāta koksne (79%) un šķelda - 9%.

Šī gada pirmajos piecos mēnešos Skultei gan apgrozījums ar plusa zīmi, apgrozījums palielinājies no 288 500 tonnām līdz 293 100 tonnām.

Latvijas mazo ostu asociācijas vadītājs Jānis Megnis sarunā ar portālu "Delfi" uzver, ka, lai gan Skultes ostai klājas labi, ļoti svarīgi nākotnē attīstīt ceļa infrastruktūru Skultes tuvumā, jo lai kravas intensīvi uz kuģiem nogādātu ir vajadzīgi labi pievadceļi, kas varētu būt viens no Skultes pašreizējajiem klupšanas akmeņiem.

Lai gan kopējais kravu apgrozījums pērn ostās samazinājās, Mērsragā ostas sešās piestātnēs  tas palielinājās par 1,9 %, sasniedzot 443 300 tonnas. Kopā tika apkalpoti 125 kuģi.

Pērnā gada laikā  nedaudz mainījusies ostas kravu apgrozījuma struktūra - samazinājies eksporta kravu apjoms, savukārt pieaudzis importa kravu - granīta un asfalta šķembu - īpatsvars. Šī gada pirmajos piecos mēnešos kravu apgrozījums bijis 160 000, pretnostatot 192 900 tonnām, kas tik apgrozītas pērn.

Latvijas mazo ostu asociācijas vadītājs Jānis Megnis gan uzsver, ka kravu apgrozījums ne vienmēr ir tas būtiskākais. Tonnāžas izteiksmē zivsaimniecības nespēj sacensties ar tik lieliem skaitļiem kā nodrošina citu resursu pārvadājumi (piemēram, koksne), toties savukārt tā spēj nodrošināt lielu nodarbināto skaitu pašvaldībās. Tas savukārt attīsta reģionālo ekonomiku un dod darba vietas cilvēkiem.

Salacgrīvas osta ir tālākā Latvijas Ziemeļu osta. Tā jau 1368.gadā vēstures avotos minēta kā Livonijas arhibīskapa osta. Jau sākot ar 19.gadsimta 2.pusi Salacgrīvas osta izveidojas par nozīmīgu lauksaimniecības ražojumu un kokmateriālu eksportostu Ziemeļvidzemē, minēts ostas mājas lapā.

Salacgrīva bija pirmā mazā Latvijas osta, kura tika  padziļināta līdz 6,5 metru dziļumam, tāpēc tās kuģu kravnesība ir līdz 5000 tonnu.

Pērn Salacgrīvas ostā tika pārkrautas 93 600 tonnas, kas ir par 8,7% mazāk nekā 2011.gadā. Šī gada pirmajos piecos mēnešos apgrozījums ir ļoti līdzīgs kā pērn: 2012.gadā  - 123 200 tonnas, bet šī gada pirmajos piecos mēnešos 123 000, liecina Satiksmes ministrijas dati.

Pērn 42 700 tonnas pārkrautas Rojas ostā, un tas ir par 28,5% mazāk nekā gadu iepriekš. Visvairāk apgrozības apjomu sastādīja koksne - 36 700 tonnas, un 6000 tonnu kravas bija ar zivīm.

Šī gada pirmajos piecos mēnešos novērojams apgrozījuma kāpums no 13 100 tonnām līdz 20 100 tonnām. Rojas osta attīstoties nodrošina neliela apjoma kruīza pārvadājumus uz Roņu salu un ir uzbūvēta arī burāšanas skola.

Engures ostā ienāk zvejas kuģi, kas zvejo zivis Rīgas jūras līcī un Baltijas jūrā. Tie ir SIA "Unda" piederošie 2 zvejas kuģi, SIA "Līcis" 5 zvejas kuģi, arī SIA "Engure" 2 zvejas kuģi.

Zivju apstrādes uzņēmums "Unda" nodrošina 500 darbavietas. Latvijas mazo ostu asociācijas vadītājs Jānis Megnis atgādina, ka pirms pāris gadiem Engurē apstājās katamarānu būvniecība un to cilvēki pamanīja, lai gan tas nemaz nebija tik apjomīgs pienesums pašvaldības ekonomikai, jo nodrošināja ap 16 darbavietām, bet "pamēģiniet iedomāties, kas notiktu pašvaldībā, ja apstātos bizness, kas nodrošina 500 darba vietas!"

Pāvilosta ir vienīgā mazā Latvijas osta, kas ziemā neaizsalst. Un arī šajā pašvaldībā osta palīdz nodrošināt darbavietas zvejniecībā strādājošajiem.

Lielākais darba devējs novadā, ap 66 darba vietas,  ir SIA " N- STARS ", kas nodarbojas ar zvejniecību un zivju saldēšanu. Ar zivju nozveju - piekrastes zvejniecību kopumā nodarbojas deviņi zvejniecības mazie uzņēmēji.

Osta zvejniekiem nepieciešama, lai īrētu infrastruktūru, piestātni. Tas arī ir viens no veidiem kā mazās ostas gūst peļņu. Otrs veids ir procenti par pārvadātajām kravām.

Latvijas mazo ostu asociācijas vadītājs Jānis Megnis stāsta, ka "Lielupei" vēl ir pasakainas iespējas kā attīstīties un kļūt par vēl spēcīgāku tūrisma centru, izmantojot labi sakārtotu ostu.

Viena no Lielupes priekšrocībām, konkurējot par jahtu piestātnes līderi Latvijā, ir fakts, ka tās krastos nav rūpniecības objektu un kravu apstrādes industrijas.