Deklarācijas 2012: kas notiek valsts uzņēmumu vadītāju makos, bankas kontos un garāžās?  (86)

AS Latvijas Dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis pērn algā saņēmis 43 369 latus. Taču viņa kopējie ieņēmumi bijuši daudz lielāki - galvenokārt par to viņš var pateikties savai bijušajai dzīvesbiedrei Helēnai Bibikai, kura viņam atdevusi 310 600 eiro parādu. Turklāt, spriežot pēc Magoņa iesniegtās valsts amatpersonas deklarācijas, vēl pie 110 000 eiro Latvijas Dzelzceļa boss ticis tādēļ, pārdodot Bibikai trīs īpašumus. 20 000 eiro lielu parādu Magonim 2012. gadā atdevis arī kāds Ilkomjons Akhmadjonovs, bet vēl 150 000 eiro lielu parādu - savulaik pašam Magonim piederējusī SIA "Hanza jūras aģentūra".

Vērienīgie darījumi gan nav ļāvuši Magonim tikt pie lielas turības - viņa bezskaidrās naudas uzkrājumi ir vien 1464, 11 latus, nepilnus 28 700 eiro un 107 ASV dolārus lieli. Tikmēr viņa parādsaistību kopējais apmērs sasniedz gandrīz 289 500 eiro.

Spriežot pēc deklarācijas, Magonis pērn samaksājis 322 000 eiro par zemesgabalu Ādažos. Par šo zemesgabalu Magonim vēl jāsamaksā 72 000 eiro.

20 000 latu Magonis pērn samaksājis alimentos.

AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs pērn pārticis no algas vien - viņa vienīgos ieņēmumus, saskaņā ar valsts amatpersonas deklarāciju, veido 47 370 latus lielā alga, ko viņam izmaksājis "Latvenergo".

Vērienīgākais darījums, ko pērn veicis energokompānijas vadītājs, ir 2012. gadā ražotas Audi automašīnas iegāde - par to Žīgurs samaksājis 43 998 eiro.

Žīguram pieder 20 171 latu, kā arī teju 8800 eiro lieli bezskaidrās naudas uzkrājumi. Salīdzinājumā ar 2011. gadu, pērn Žīguram piederošie bezskaidrās naudas uzkrājumi sarukuši par aptuveni 35 tūkstošiem eiro, savukārt skaidrās naudas uzkrājumu apmērs palicis nemainīgs - skaidrā naudā viņš glabā 500 latus un 500 eiro.

AS "Pasažieru vilciens" valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis pieder pie valsts amatpersonām, kuras pamanījušās iedzīvoties lielās parādsaistībās - viņa kopējais parādsaistību apmērs 2012. gadā sasniedzis 657 500 eiro. Savā amatpersonas deklarācijā par 2012. gadu "Pasažieru vilciena" valdes priekšsēdētājs norādījis, ka izsniedzis vairāk nekā 478 000 latu lielu aizdevumu.

Birkmaņa vienīgos ienākumus pērn veidojusi alga AS "Latvijas Gaisa satiksme" un AS "Pasažieru vilciens", kur strādājot viņš nopelnījis attiecīgi gandrīz 22 500 un 20 700 latu.

Atšķirībā no dažiem citiem valsts kapitālsabiedrību valdes priekšsēdētājiem, kuri priekšroku dod lepnajiem "BMW", "Audi" un "Mercedess" marku automobiļiem, Birkmanis lieto 2008. gadā ražotu "Dacia Sandero".

Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens, spriežot pēc viņa amatpersonas deklarācijas, priekšroku dod uzkrājumu veidošanai - bezskaidrā naudā "Citadele bankā" viņš uzkrājis gandrīz 25 000 latu. Vēl 47 000 latu Bemhens uzkrājis "Citadele atklātajā pensiju fondā", savukārt viņa uzkrājums "Citadele life apdrošināšanas akciju sabiedrībā" 2012. gadā sasniedzis 3303 latus.

Bemhenam pieder zeme un garāža Babītes pagastā, bet kā vienīgo sev piederošo transportlīdzekli viņš amatpersonas deklarācijā uzrādījis 1999. gadā ražotu piekabi "Rusobalt". Bemhena alga "Rīgas satiksmē" pērn sasniegusi 33 066 latus, bet procentu maksājumos par saviem uzkrājumiem "Citadele bankā" viņš saņēmis nieka 136,22 latus.

Spriežot pēc valsts amatpersonas deklarācijas par 2012. gadu, AS "Rīgas siltums" valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis ir visdāsnāk atalgotais no valstij un pašvaldībām piederošo kapitālsabiedrību vadītājiem. Viņa alga pērn sasniegusi 52 108 latus.

Vēl 9900 eiro lielus ieņēmumus Talcis guvis, pārdodot īpašumu kādam Andim Dejum.

Talcim pieder divi dzīvokļi, kā arī divas garāžas, no kurām viena - kopīpašumā. Kopīpašumā ar sievu Talcim pieder arī māja un 15,5 hektāri zemes Amatas novadā, kā arī 0,154 hektārus liels zemesgabals Inčukalnā.

Talča parādsaistības pērn sasniegušas 25 250 latus. Bezskaidrā naudā viņš uzkrājis 8118 latus, kā arī 13 709 eiro.

Paralēli valdes priekšsēdētāja amatam "Rīgas siltumā", Talcis ieņem valdes priekšsēdētāja amatu arī dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajā sabiedrībā "Brīvības 118".

AS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane pērn nopelnījusi vien 7891,01 latu lielu algu un nav guvusi nekādus citus ienākumus, taču pamanījusies skaidrā naudā uzkrāt 9000 latu.

Tikmēr Strautmanes parādsaistības sasniedz teju 138 000 eiro un gandrīz sešus tūkstošus latu, liecina viņas amatpersonas deklarācija par 2012. gadu.

Strautmane deklarācijā norādījusi, ka viņa ir izsniegusi 14 000 latu lielu aizdevumu.

Stautmanei, kuras vadītā VNĪ pārvalda daudzus vērtīgus valstij piederošus nekustamos īpašumus, pašai pieder tikai viens dzīvoklis, kā arī 2001. gadā ražota "Mitshubishi" markas vieglā automašīna. Viņas valdījumā ir arī 2004. gadā ražots "SAAB".

Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētājam Ansim Spridzānam, kurš darbu PA sāka pērnruden, pieder visai apjomīgs akciju portfelis, tostarp 10 800 eiro vērtas akcijas Grieķijas bankā National Bank Greece SA un aptuveni tikpat vērtas akcijas Itālijas UniCredit S.p. A., liecina viņa amatpersonas deklarācija par 2012. gadu.

Spridzānam pieder arī "Ventspils naftas" akcijas, kuru nominālvērtība ir 32 390 lati, "Rīgas kuģu būvētavas" akcijas, kuru nominālvērtība ir 8000 lati, kā arī salīdzinoši neliels "Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīcas", "Latvijas Kuģniecības", "Grindeks", "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" un "Ditton pievedķēžu rūpnīcas" akciju daudzums. Tāpat viņam pieder SIA "Baltic Accountants" kapitāldaļas 100 latu vērtībā. PA valdes priekšsēdētājs savā amatpersonas deklarācijā norāda, ka ir vairāku Igaunijā reģistrētu uzņēmumu, piemēram, AS "Arco Vara", "Ekspress Grupp" un "Olympic Entertainment Group" akcionārs, kā arī teju trīsdesmit Krievijā reģistrētu uzņēmumu akcionārs.

Spridzānam, kurš par darbu PA pērn algā nopelnījis 7433 latus, ir 19 322 ASV dolārus lieli bezskaidras naudas uzkrājumi, kā arī 21 200 latus un 119 442 eiro lielas parādsaistības.

AS "Latvijas loto" valdes priekšsēdētājai Maijai Kublei, atšķirībā no daudziem citiem valsts kapitālsabiedrību vadītājiem, nav ievērojamu parādsaistību.

Saskaņā ar Kubli amatpersonas deklarāciju, pērn par darbu "Latvijas loto" viņa saņēmusi kopumā 24 049 latus lielu algu.

Kubli pieder vērā ņemami bezskaidrās naudas uzkrājumi - dažādās bankās, pensiju fondos un apdrošināšanas sabiedrībās viņa kopumā uzkrājusi 34 485 latus, 9000 ASV dolārus un teju 115 tūkstošus eiro. Kubli arī izsniegusi 6600 eiro lielu aizdevumu.

"Ceļu satiksmes drošības direkcijas" valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš, spriežot pēc viņa amatpersonas deklarācijas datiem, nevar lepoties ar lielu autoparku - deklarācijā viņš norādījis, ka vienīgā viņam piederošā automašīna ir 1990. gadā ražots "ZAZ 968M". Tiesa gan, Lukstiņam pieder arī 1997. gadā ražota piekabe.

Kopīpašumā ar sievu Ilzi Briedi CSDD valdes priekšsēdētājam pieder četri zemesgabali Amatas novadā, kā arī zeme Tārgalē un vēl zemesgabals un ēka Lapmežciemā.

Par darbu CSDD viņš pērn algā saņēmis gandrīz 33 745 latus, bet procentu maksājumos un dividendēs no "SEB bankas" - 713 latus.

Lukstiņam ir paprāvi bezskaidrās naudas uzkrājumi - dažādās bankās un apdrošināšanas sabiedrībās viņš uzkrājis 5138 latus, vairāk nekā 224 tūkstošus eiro un vēl 856 ASV dolārus. "SEB bankas" ieguldījumu fondos viņš ieguldījis gandrīz 46 tūkstošus eiro.

Savā deklarācijā Lukstiņš arī norāda, ka viņa sieva ir dzēsusi (dāvinājusi) parādsaistības 60 000 latu apmērā, bet nepilnus 100 000 eiro lielais aizdevums, ko CSDD valdes priekšsēdētājs iepriekš bija deklarējis kā iesniegtu SIA "Irbe Rēdereja" ir norakstāms, jo minētā SIA pērnvasar ir likvidēta un izslēgta no Uzņēmumu reģistra. Lukstiņam ir arī 60 000 latu lielas parādsaistības.

AS "Augstsprieguma tīkls" valdes priekšsēdētājs Varis Boks jau savlaicīgi sācis rūpēties par pārtikušām vecumdienām - "Pirmajā slēgtajā pensiju fondā" viņš uzkrājis 18 995 latus, liecina Boka amatpersonas deklarācija par 2012. gadu.

Strādājot "Augstsprieguma tīklā" Boks pērn algā saņēmis 29 864 latus.

Bokam pieder četri nekustamie īpašumi, no kuriem divi ir kopīpašumā ar brāļiem.

"Latvijas Hipotēku un zemes bankas" valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko pērn procentu maksājumos no "Reverta" saņēmis 773 latus, kas gan ir visai niecīga summa, salīdzinājumā ar Paņko algu, kas 2012. gadā bijusi gandrīz 39 274 lati. Turklāt darbavieta par Paņko veic iemaksas privātajā pensiju fondā, kā arī veselības un dzīvības apdrošināšanas prēmiju maksājumus. Saskaņā ar Paņko deklarāciju, pērn "Hipotēku banka" par viņu veikusi 11 136 latus lielas iemaksas privātajā pensiju fondā, kā arī 5668 latus lielu dzīvības apdrošināšanas prēmijas maksājumu un 8558 latus lielu veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumu.

Šīs iemaksas Panko nodrošina papildu ieņēmumus - pērn viņš saņēmis 3338 eiro lielu apdrošināšanas atlīdzību no "ERGO Latvija dzīvība" un 1592 latus lielu apdrošināšanas atlīdzību no "Gjensidige Baltic".

"Latvijas Valsts mežu" valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks pērn darba algā saņēmis mazliet vairāk nekā 37 558 latus, taču turpat guvis arī citus ieņēmumus - darba vieta par viņu veikusi iemaksas privātajā pensiju fondā, kā arī uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas un veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumus kopumā 3624 latu apmērā.

Strīpnieks pieder pie valsts uzņēmumu vadītājiem, kuriem ir visai prāvas parādsaistības - 2012. gadā tās sasniegušas ceturtdaļmiljonu eiro. Gada laikā tās sarukušas par mazliet vairāk nekā 10 000 eiro.

Skaidrā naudā viņš uzkrājis 1700 latus un 4600 eiro, bet bezskaidrā naudā - gandrīz 6328 latus. Privātajā pensiju fondā Strīpniekam uzkrāti 14 669 lati, bet uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā - vēl teju 11 238 lati.

Strīpniekam, saskaņā ar deklarācijā norādīto, nav personiskās automašīnas, viņš deklarējis tikai 2003. gadā ražotu motociklu "Yamaha".

Strīpniekam savulaik piederējušais dzīvoklis Rīgā, atbilstoši deklarācijas datiem, tagad saskaņā ar līgumu par mantas šķirtību ir nonācis viņa nu jau bijušās dzīvesbiedres Olitas Strīpnieces īpašumā.