Zaharjins un Segala ar pavēsti ir nākamnedēļ uzaicināti ierasties policijā, bet pagaidām oficiāli dokumenti par to, ka abiem kriminālprocesā būtu piemērots kāds status, viņiem uzrādīti nav, portālam "Delfi" sacīja abu aizstāvis.
Savukārt Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma "Panorāma" rīcībā esošā informācija liecina, ka Zaharjinam un Segalam, visticamāk, kriminālprocesā esot piemērots aizdomās turamo statuss.
Uzņēmuma vadības pārstāvji portālam "Delfi" apliecināja, ka Segala un Zaharjina akcijas arestētas, bet "vistuvākā laikā šis juridiski nekorektais lēmums tiks pārsūdzēts, taču jau šodien kļūst skaidrs, ka daudzu mēnešu intensīvais darbs, lai piesaistītu investoru un glābtu AS "Liepājas metalurgs", ir norakstāms".
"Mums žēl, ka tiesībsargājošās iestādes un atsevišķi valdības locekļi akli paklausa [vienam no lielākajiem akcionāriem] Kirovam Lipmanim, kura darbības attiecībā uz AS "Liepājas metalurgs" precīzi būtu saucamas par "reiderismu"," norāda Zaharjins.
"Tieši Lipmaņa nelikumīgā darbība kļuva par iemeslu tam, ka es un mani kolēģi bijām spiesti rīkoties, lai pasargātu savus īpašumus no "reideriskiem uzbrukumiem", par ko tika informēti valdības noalgotie "Prudentia" konsultanti. Stipri žēl, ka mūsu pašaizsardzība sabiedriskā telpā tika iztulkota greizi. Mēs nekad neesam vairījušies atbildības, jo mums galvenais ir glābt "Liepājas metalurgu". Mums par labu ir arī tas, ka esam parakstījuši vienošanos ar "kreditoru klubu", kur apņemamies savas akcijas nodot kreditoriem par vienu latu. Nav mūsu vaina, ka vienošanās aizvien nav parakstīta un stājusies spēkā. Būtībā, Ekonomiskā policija pašlaik arestē akcijas, ko mēs jau atdevām valstij," norāda Zaharjins.
Viņš uzsver, ka pēdējā laika notikumi aizvien vairāk pārliecina, ka godīgs bizness Latvijā nav iespējams un "Liepājas metalurgs" un rūpnīcas divtūkstoš cilvēku lielais kolektīvs ir kļuvuši par ķīlniekiem kādā ļoti netīrā spēlē.
"Gribas jau ticēt, ka mēs kļūdāmies, tāpēc saglabājam cerību, ka gan valdība, gan tiesībsargājošās iestādes, gan AS "Liepājas metalurgs" kreditori rīkosies izsvērti un saprātīgi. Tad arī kopīgi ar mūsu piesaistītiem investoriem izglābsim Latvijas lielāko rūpniecisko uzņēmumu," norāda uzņēmējs.
Savukārt kreditoru kluba piesaistītā konsultanta "Prudentia Advisors" pārstāvis Ivars Pinkulis otrdien pēc valdības sēdes, kurā konsultanti iepazīstināja ministrus ar jaunāko konsultanta ziņojumu, atzina, ka patlaban jau noslēgti konfidencialitātes līgumi ar četriem potenciālajiem "Liepājas metalurga" investoriem, taču interesi izrādījuši vēl vairāki.
Tomēr tas, vai finanšu grūtību māktajam uzņēmumam izdosies piesaistīt investoru, esot atkarīgs no savstarpēji konfliktējošajiem uzņēmuma lielākajiem akcionāriem - Zaharjina, Segala un Lipmana.
"Investora piesaiste vistiešākajā veidā ir saistīta ar akcionāru vēlmi sadarboties. Akciju iegāde ir atkarīga no akcionāriem - tā, vai viņi ir gatavi pārdot savas akcijas, ko neviens viņiem nevar atņemt," teica Pinkulis.
Saskaņā ar tiesas lēmumu, līdz 26. jūlijam "Liepājas metalurgam" ar lielajiem kreditoriem ir jāspēj saskaņot uzņēmuma tiesiskās aizsardzības pasākumu plāns, kas paredzētu kompānijas restrukturizāciju un investora piesaisti.
Ja vienošanos panākt neizdosies, kreditori var lemt par tiesiskās aizsardzības plāna sagatavošanas termiņa pagarināšanu par vienu mēnesi, tomēr pastāv arī iespēja iesniegt "Liepājas metalurga" maksātnespējas pieteikumu, brīdina "Prudentia" asociētais direktors.
Viņš atzīst, ka iespēju piesaistīt investoru zināmā mērā apgrūtina arī Ekonomikas policijas pieņemtais lēmums arestēt Zaharjinam un Segalam piederošās "Liepājas metalurga" akcijas. Tomēr akciju arests investora piesaisti neizslēdzot.
Premjers Valdis Dombrovskis (V) pēc valdības sēdes slēgtās daļas tā arī nesniedza skaidru atbildi uz "Delfi" jautājumu, vai valdība atbalstījusi Ekonomikas ministrijas ierosinājumu "Prudentia" piešķirt pusmiljonu latu lielu prēmiju par tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna sagatavošanu līdz 26.jūlijam, aicinot šo jautājumu uzdot Ekonomikas ministrijai, kura uz to atbildēšot tik lielā apjomā, cik "atļauj noslēgtais līgums".
Tāpat valdības vadītājs nevēlējās atklāt, no kādiem līdzekļiem "Prudentia" varētu saņemt šo prēmiju.
Ekonomikas ministra preses sekretāre Daiga Grūbe portālam "Delfi" norādīja,ka EM nav sagatavojusi un Ministru kabinets otrdien neesot lēmis par kādu bonusu vai prēmiju piešķiršanu Kreditoru kluba piesaistītajam konsultantam "Prudentia".
"Otrdien EM iepazinās ar informatīvo ziņojumu par darbu pie "Liepājas Metalurgs" stabilizācijas un Valsts kases sagatavoto informāciju par iespējamajiem risinājumiem turpmākai sadarbībai ar Kreditoru kluba piesaistīto konsultantu," informēja Grūbe.
Grūbe komentēja, ka "Mūsu skatījumā jebkādu prēmiju vai papildu bonusu izmaksa konsultantam "Prudentia" no Kreditoru kluba puses būtu iespējama tikai tad, ja tiek piesaistīts stratēģiskais investors "Liepājas Metalurgs" pilnvērtīgai un ilgtspējīgai darbībai."
"Delfi" jau vēstīja, ka līdz 31.maijam finanšu grūtībās nonākušā "Liepājas metalurga" akcionāriem bija vai nu jāpārdod uzņēmuma akcijas, vai jāiegulda uzņēmumā lieli finanšu līdzekļi. Uzņēmuma kreditori ir nolēmuši kapitalizēt aptuveni pusi jeb vairāk nekā 60 miljonus latu no "Liepājas metalurga" parādsaistībām, kuru kopējais apjoms sasniedz 125 miljonus latu, tādējādi kļūstot par uzņēmuma akcionāriem.
Viens no lielākajiem akcionāriem Kirovs Lipmans ir atteicies pieņemt kreditoru kluba piedāvājumu par vienu latu atdot sev piederošās "Liepājas metalurga" akcijas un publiski paudis gatavību ieguldīt uzņēmuma glābšanā kreditoru prasītos 10 miljonus latu. Tikmēr Zaharjins un Segals apliecinājuši gatavību atdot savas akcijas, taču izteikuši vairākus būtiskus iebildumus pret kreditoru kluba piedāvāto vienošanos.
Pašlaik tiek runāts par diviem potenciālajiem investoriem - Krievijas metalurģijas kompānija "Daļpolimetall" paudusi interesi par "Liepājas metalurga" iegādi, tāpat interesi izrādījis akcionāra Kirova Lipmana uzrunātais Krievijas koncerns "Rosenergomaš".
Tikmēr Liepājas tiesa 27.maijā nolēma ierosināt AS "Liepājas metalurgs" tiesiskās aizsardzības procesa lietu. Tagad uzņēmumam ir noteikts tiesiskās aizsardzības plāna izstrādes un saskaņošanas termiņš līdz 26.jūlijam. Uzņēmums apturējis ražošanu, no tā aizgājuši vairāk nekā 100 darbinieku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
