Ja pēc plānotās piena kvotu atcelšanas 2015.gadā nozarē iestāsies cenu krīze, lauksaimniekiem būs pieejams ārkārtas atbalsts, trešdien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēdē sacīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.
Jautāta, kādi tirgus instrumenti paredzēti krīzes pārvarēšanai, ja kvotu atcelšana krasi pazeminās piena iepirkuma cenu, Straujuma sacīja, ka šādi instrumenti būšot vairāki.
"Piena produktu tirgus regulēšanā būs pieejai tādi "drošības tīkla" instrumenti kā intervences iepirkums sviestam un vājpiena pulverim, kā arī privātās uzglabāšanas atbalsts sviestam. Arī nupat ieviestais jauninājums - piena ražotāju grupas, kuru darbības princips līdzīgs kooperatīviem, - darbosies vismaz līdz 2020.gadam ar mērķi veicināt ražotāju sadarbību. Šie instrumenti būs galvenie, ar kuru palīdzību tiks uzturēts piena iepirkumu cenas līmenis un pēc iespējas novērsta krīzes negatīvā ietekme uz zemnieku ienākumiem," norādīja ministre.
Tāpat viņa sacīja, ka nepieciešamības gadījumā piena nozarē tiks iedarbināts valsts ārkārtas atbalsts, kas paredzēts situācijā, kad būtiski pazeminās vai pieaug tirgus cenas.
"Arī eksporta kompensācijas kā tirgus regulēšanas instruments tiks saglabātas, tomēr jārēķinās, ka to mērķis nav iekšējo problēmu risināšana, bet eksportētājiem nelabvēlīgas cenu atšķirības mazināšana Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgū," atzina Straujuma.
Viņa arī norādīja, ka attiecīgus instrumentus piena krīzes pārvarēšanai varēs iedarbināt arī Eiropas Komisija. "Patlaban gan nav zināms, kādi būs šie pasākumi, bet Brisele pie tiem plāno tuvākajā laikā strādāt," sacīja ministre.
Kā ziņots, piena kvotu gads ilgst no kārtējā gada 1.aprīļa līdz nākamā gada 30.martam. Saskaņā ar ES normatīvajiem aktiem Latvijas kopējā piena kvota 2012.-2013.kvotas gadam ir noteikta 773 399 tonnu apmērā, no kā 754 785 tonnas veido valsts piegādes piena kvota un 18 614 tonnas - tiešās tirdzniecības piena kvota.
Lai novērstu piena kvotas pārsniegšanu vai tās neizpildīšanu, piena kvotu sistēma paredz vairākus darījumus - kvotas pirkšanu, pārdošanu un kvotu pārveidošanu. Nepieciešamības gadījumā var meklēt iespēju savu kvotu samazināt vai attiecīgi palielināt, kā arī savu piena kvotu pārveidot no tiešās tirdzniecības kvotas piegādes kvotā vai otrādi. Ja ir pārtraukta piena ražošana, tad var atteikties no piena kvotas, par to informējot Lauksaimniecības datu centru, kas šo daudzumu ieskaitīs valsts rezervē.
ES govs pienu laiž tirdzniecībā, pamatojoties uz kvotām. Katrai dalībvalstij piešķir divas kvotas - vienu piegādēm piena pārstrādes uzņēmumiem, bet otru - tiešai tirdzniecībai patērētājiem. Šos daudzumus katrā dalībvalstī sadala starp ražotājiem, piešķirot individuālās kvotas.
Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra informāciju Latvijā uz 2013.gada 1.aprīli kopējais kvotu īpašnieku skaits ir 11 420. Piegādes kvotu skaits ir 10 550, bet tiešās tirdzniecības kvotu skaits - 870.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
