Ar jauno nodokli apliks valsts subsīdijas saņēmušo enerģijas ražotāju saražoto enerģiju. Elektroenerģijai, kas saražota no dabasgāzes, tiktu noteikta likme - 14%, bet atjaunojamo energoresursu ražotājiem - 10%. Ieviešot šo nodokli no 2014.gada, EM cer iegūt līdzekļus, no kuriem kompensēt OIK radīto izmaksu palielinājumu patērētājiem.
Nodokļa administrēšanai tiktu izveidots Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonds, kas tiktu finansēts no jaunieviestā nodokļa ieņēmumiem. No šī fonda arī tiktu kompensēti OIK radītie papildus izdevumi sociāli neaizsargātākajiem iedzīvotājiem. Par to, kam pienākas kompensācijas, būtu jālemj pašvaldībām.
EM jau iepriekš ir ziņojusi, ka subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēma rada riskus OIK pieaugumam - no 1,89 santīmiem par kilovatstundu 2013.gadā līdz 2,61 santīmiem par kilovatstundu 2016.gadā.
Paredzams, ka šis nodoklis tiktu ieviests uz laiku līdz 2018.gadam, paredzot nodokļa likmes samazināšanu vai nodokļa atcelšanu, ja saruks arī valsts maksāto „zaļās enerģijas" subsīdiju apjoms.
EM jau ir sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā", kas paredz būtiski samazināt subsīdiju atbalstu lielajām dabasgāzes koģenerācijas stacijām, kurās vienlaikus tiek ražots siltums un elektrība un kurām uzstādītā elektriskā jauda ir virs četriem megavatiem. Saskaņā ar EM aplēsēm atbalsts lielajām koģenerācijas stacijām tādējādi tiks samazināts un no 2014.gada izdosies ietaupīt vismaz 20 miljonus latu gadā.
Sākotnējais EM piedāvājums paredzēja fondā novirzīt AS "Latvenergo" dividendes, bet šāds priekšlikums neguva Ministru kabineta atbalstu un tika uzdots meklēt citus fonda finansējuma avotus.
Jau ziņots, ka no 1.aprīļa OIK pieauga no 1,23 santīmiem līdz 1,89 santīmiem, un paredzams, ka tā pieaugs vēl vairāk.
OIK atspoguļo publiskā tirgotāja iepriekšējā gada izmaksas, ko veido starpība starp cenu, kas samaksāta par atbalstāmo „zaļo" elektroenerģiju, kuru „Latvenergo" ir obligāti jāiepērk par noteiktu tarifu, un vidējo elektroenerģijas tirgus cenu saistīto lietotāju apgādei. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam obligātā iepirkuma izmaksas no šīm stacijām kompensē visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji, un OIK ir elektrības tarifa sastāvdaļa.Šo izmaksu attiecināšanas metodiku nosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).
SPRK jau iepriekš pauda, ka OIK samazināšanai ir jāsamazina valsts noteikto atbalstu un šī atbalsta veidus dažādiem elektroenerģijas ražotājiem, nevis tikai pārveidot maksājumu sistēmu. Lai panāktu OIK samazinājumu, vadībai ir jālemj par būtiskām izmaiņām pašreiz noteiktajos atbalsta mehānismos, un tāpēc jādemonstrē ne tikai politiskā griba, bet arī reāla rīcībspēja.
Regulators ir vērsis arī Ekonomikas ministrijas (EM) uzmanību uz faktu, ka lielāko koģenerācijas elektrostaciju īpašnieks ir valsts un, attiecīgi, uz šo elektrostaciju izmaksām nozīmīgu iespaidu atstāj valsts politika attiecībā uz atdevi no kapitāla un dividendēm. Nemainot šo politiku, sarūk iespēja nodrošināt nozīmīgu OIK samazinājumu.