Federācija: OIK pieaugumu var mazināt, nodalot lielās TEC  (20)

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aplēsēm, ja netiks īstenoti OIK samazinoši pasākumi, 2014.gadā subsīdiju apjoms pieaugs no pašreizējiem 1,89 santīmiem par kilovatstundu (sant./kWh) līdz 2,33 sant./kWh. Tādēļ ministrija strādā pie vairāku normatīvu grozījumiem un plāno rosināt ieviest subsidētās enerģijas ražošanas nodokli.

Vīgants uzskata, ka nevar efektīvi kaut ko uzlabot sliktos normatīvos dokumentos, ja tas regulē būtiski atšķirīgas lietas. Piemēram, vēsturiski Ministru kabineta (MK) noteikumi "Par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā" paredzēja valsts atbalstu mazas jaudas kliedētai enerģijas ražošanai. Kliedētās ražošanas augstāka efektivitāte ir tajā, ka enerģija tiek ražota blakus patērētājam. Tā ir efektīvāka, jo tai nav enerģijas zudumu pārvadei un sadalei. Līdz ar to visā pasaulē kliedētā ražošana tiek atbalstīta līdz līmenim, lai tā spētu pastāvēt, konkurējot ar lielajiem monopoliem.

Sākotnēji atbalsts tika noteikts līdz četriem megavatiem (MW) elektriskajai jaudai. Pēc tam, vienā dienā, pēkšņi noteikumi tika attiecināti nevis uz stacijām līdz četriem megavatiem (MW), bet līdz 400 MW. Tas esot bijis polittehnoloģisks manevrs, kā atbalstīt lielās koģenerācijas stacijas.

Kā uzskata Vīgants, lielās TEC nav īsti spējīgas efektīvi darboties tirgus apstākļos, jo to saražotā elektrība ir pārāk dārga. Tāpēc tagad atbalsts šīm stacijām tiek pamatots ar elektroapgādes drošību. Viņš atzīst, ka lielās TEC dod drošību, arī stāvot rezervē un neražojot, jo starpvalstu pārvades tīklu avārijas gadījumā tās varētu iedarbināt. Taču esot jautājums, kam par šo drošību ir jāmaksā.

Kā norāda LAEF pārstāvis, lielākais OIK pieaugums ir sagaidāms pēc TEC-2 otrās kārtas (TEC 2.2 ) nodošanas ekspluatācijā. Tādēļ būtu normatīvajos dokumentos jānošķir lielās stacijas, kuru atbalsts tiek pamatots ar valsts energoapgādes drošību, un mazās stacijas, kas dod priekšrocības pašvaldībām un to siltumapgādei. Un īpaši būtu jānošķir atjaunojamās enerģijas ražošana.

"Ja tā ir valsts drošība, tad valstij būtu jāuzņemas atbildība un OIK fonds, vismaz lielākajā daļā, būtu jāsedz no valsts budžeta vai "Latvenergo" peļņas, kura nonāk budžetā. Valstij būtu jāuzņemas lielākā atbildības daļa, nevis jānoveļ uz enerģijas lietotājiem," saka Vīgants.

Turklāt viņš norāda, ka OIK pieaugumam nākamgad sekos vēl viens pieaugums 2015.gadā. Plānots, ka TEC 2.2 darbību sāks šoruden. Tāpēc uz nākamā gada OIK tas atstās mazāku iespaidu. Pilnā apmērā OIK par TEC 2.2 būs jāmaksā no 2015.gada, skaidro LAEF pārstāvis.