Viens no pasākumiem, ar kura palīdzību tiek plānots ierobežot bīstamā Āfrikas cūku mēra izplatību no Krievijas un Baltkrievijas, būs žoga būvēšana uz robežām ar mērķi neļaut brīvi pārvietoties infekcijas iznēsātājām - mežacūkām. Plānots, ka vērienīgās būves izmaksas segs Eiropas Savienība (ES).
To pēc Viļņā notikušās Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Polijas veterinārijas dienestu vadītāju tikšanās atzina Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis.
Žogs tiks būvēts visā garumā pa Polijas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas robežām ar Krieviju un Baltkrieviju. Tikai tādā veidā var nepieļaut mežacūku pārvietošanos, skaidroja Balodis.
Viņš arī atzīmēja, ka tik vērienīgas būves izmaksas būs ļoti lielas, līdz ar to finansējums tiks pieprasīts no ES. Attiecīgu prasību jau patlaban kā ES prezidējošā valsts gatavo Lietuva. "Lietuvas pusē izmaksas varētu būt vismaz desmit miljoni eiro, arī pie mums - ne mazāk. Ņemot vērā, ka slimība ir ļoti bīstama, izmaksas tiks lūgts segt ES," norādīja PVD vadītājs.
Otrs profilakses pasākums būs novērst riskus, kas saistās ar pasažieru bagāžas pārbaudi. Saistībā ar to visu valstu veterinārie dienesti lūgs finansējumu valdībām speciālu suņu iegādei, kas inspektoriem palīdzēs atklāt neatļautas gaļas produkcijas klātbūtni bagāžā.
"Trešais profilakses pasākums būs tā dēvēto buferzonu izveide gar robežām, kur tiks aizliegts turēt cūkas. Šeit gan ir nelielas domstarpības, jo lietuvieši vēlas noteikt 10 kilometru zonu gar robežu, mēs tam nepiekrītam. Latvijas pieredze ar klasisko cūku mēri rāda, ka šāda zona sekmē nelegālu cūku turēšanu, līdz ar to vēlāk būs ļoti grūti izsekot, kurās sētās cūkas vispār ir turētas," atzina Balodis.
Jautāts, kas notiks gadījumā, ja, neraugoties uz visiem profilakses pasākumiem, bīstamā slimība tomēr izplatīsies Latvijā, viņš sacīja, ka tad tiks iznīcināts viss inficētais ganāmpulks, noteikta karantīnas zona, aizliegta dzīvnieku pārvietošana utt. "Patlaban tiek darīts viss, lai slimību nepieļautu, jo mēra izplatīšanās gadījumā sekas var būt ārkārtīgi nopietnas, atstājot graujošu ietekmi uz visu cūkgaļas tirgu," rezumēja PVD vadītājs.
Lietuvas pārstāvji lēš, ka viņu teritorijā kopējās izmaksas varētu sasniegt līdz pat 15 miljoniem eiro. Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārijas dienesta direktors Jons Miļus pavēstīja, ka desmit miljoni eiro būs nepieciešami, lai uzbūvētu žogu savvaļas dzīvnieku migrācijas ierobežošanai, vēl 3,5 miljoni eiro varētu būt nepieciešami, lai uzbūvētu un aprīkotu speciālas telpas transportlīdzekļu dezinficēšanai ziemā pierobežas joslā. Vēl 0,5 miljoni eiro tiks paredzēti dezinficēšanas materiālu iegādei. Līdz ar to kopējie izdevumi tuvāko mēnešu laikā varētu sasniegt 14-15 miljonus eiro.
Pēc Miļus teiktā, Lietuva pie profilakses pasākumiem noskaņota ķerties visstraujāk. "Lietuva atrodas vislielākās bīstamības zonā - ne vien tādēļ, ka slimības perēkļi atrodas netālu no mūsu robežām, bet arī tādēļ, ka caur mūsu valsti plūst milzu apjoma tranzīts uz Kaļiņingradas apgabalu," viņa vārdus citē biznesa ziņu portāls "Vz.lt". Lēsts, ka preventīvie pasākumi izmaksās daudz lētāk nekā cīņa ar slimības sekām gadījumā, ja tā sāktu izplatīties.
Kā iecerējusi Lietuva, pēc kuras iniciatīvas bija sarīkota veterinārijas dienestu vadītāju apspriede, nosakot buferjoslu, tur esošajām cūku fermām un mazo saimniecību īpašniekiem cūkas būtu jānokauj vai jāpārdod. Arī gaļu viņi drīkstētu pārdot vai izlietot savām vajadzībām. Ja izdosies vienoties ar EK, zemnieki par saņemtajām kompensācijām varētu pāriet uz citu lopu vai mājputnu turēšanu. Tiks maksāts par dzīvsvaru, un vēl pāris gadus zemnieks saņems kompensāciju par cūku neturēšanu.
Kā norādījis Lietuvas Cūku audzētāju asociācijas direktors Aļģis Baravīks, cilvēki netiks ar varu spiesti pārdot cūkas, bet finansiāli būs izdevīgāk atteikties no vienas vai divu cūku turēšanas. Pēc asociācijas datiem, potenciāli bīstamajos Lietuvas pierobežas rajonos aptuveni 1700 mazajās zemnieku saimniecībās šobrīd tiek turēts apmēram 10 000 cūku. Lietuvas un Baltkrievijas pierobežas rajonos darbojas arī divi lieli cūku audzēšanas kompleksi, bet tajos tiek ievēroti bioloģiskās drošības noteikumi, tādēļ tur cūkas neesot paredzēts izkaut.
Līdzīgus soļus plāno spert arī poļi, norāda "Vz.lt". Kā atzinis Polijas veterinārijas dienesta vadītājs Kšištofs Jazdzevskis, lielas problēmas rada tas, ka nav skaidrs, kā novērtēt potenciālos mazo audzētāju zaudējumus.
Lietuvai gar Baltkrievijas robežu žogu nāktos būvēt aptuveni 500 kilometru garumā, Polijai - 420 kilometru garumā.
Pagaidām nav skaidrs, kādas naudas summas varēs atvēlēt šo pasākumu finansēšanai.
Vēl arī nav zināms, kas tiks darīts ar lopbarību. Lietuva pilnībā aizliegusi to ievest no austrumu kaimiņvalstīm, bet Latvija un Igaunija - tikai no reģioniem, kuros atrodas slimības perēkļi.
Viļņa divarpus mēnešu laikā ir iztērējusi cīņai ar epidēmijas draudiem aptuveni 200 000 eiro, līdz ar to veterinārā dienesta budžets ir izsmelts. Iebraucošo transportlīdzekļu un pasažieru dezinficēšanai uz robežas diennaktī ir nepieciešami aptuveni 5000 eiro, tāpēc dienests ir ierosinājis ieviest īpašu nodevu par robežas šķērsošanu septiņu eiro apmērā no vienas kravas automašīnas un 1,5 eiro no vieglās automašīnas.
Drošības pasākumus veic arī Baltkrievija, dienas laikā nošaujot līdz 1000 mežacūkām, kas tiek apraktas. Jau šobrīd sākta cūku izkaušana 100-200 metru platā joslā gar robežu.
Igaunijas puse pagājušajā nedēļā paziņoja, ka bīstamas slimības izplatīšanās valstī ir maz ticama. Igaunijas Veterinārās un pārtikas padomes ģenerāldirektora vietnieks Olevs Kalda norādīja, ka Igaunijā netiek ievesta cūkgaļa no Krievijas, turklāt tiek īstenoti pietiekoši spēcīgi pasākumi importētās cūku barības pārbaudei un kontrolei, tajā pašā laikā sertifikācijas sistēma izslēdz mēra uzliesmojuma iespējas valsts teritorijā.
Kā ziņots, 24.jūlijā Krievijā - Pleskavas apgabala Neveļas rajona Seņutinas ciemā, kas atrodas aptuveni 100 kilometru attālumā no Latvijas robežas, - mājas cūkām konstatēts Āfrikas cūku mēris, līdz ar to PVD, sadarbojoties ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldi un Valsts robežsardzi, pastiprinājis no Krievijas ieceļojošo privātpersonu bagāžas pārbaudes.
Ja inspektori ceļotāja bagāžā konstatē neatļautus produktus, tie tiek konfiscēti un nodoti iznīcināšanai.
Līdzīgas pārbaudes joprojām tiek īstenotas robežkontroles punktos, caur kuriem ieceļo personas no Baltkrievijas. Kā liecina VID Muitas pārvaldes apkopotā informācija, pagājušajā nedēļā robežkontroles punktos, caur kuriem ieceļoja personas no Baltkrievijas, pārbaudīta vairāk nekā 11 000 privātpersonu bagāža. Izņemti un iznīcināšanai nodoti vairāk nekā 283 kilogrami dzīvnieku izcelsmes produktu, pārsvarā - gaļa un gaļas produkti.
Iepriekš - 2.jūlijā - Āfrikas cūku mēris tika konstatēts Baltkrievijā, Grodņas apgabala Čepunas ciematā, kas ir aptuveni 40 kilometru attālumā no Lietuvas robežas.
Uz paziņojumiem reaģēja Eiropas Komisija, nosakot mēra kontroles pasākumus ES robežkontroles punktos ar Baltkrieviju un Krieviju. Lēmums paredz, ka transportlīdzekļu vadītājiem no Baltkrievijas un Krievijas, iebraucot ES, uz robežas PVD pārstāvjiem jāuzrāda deklarācija, kas apliecina, ka transportlīdzeklis pēc dzīvnieku vai to barības izkraušanas ir iztīrīts un dezinficēts un ka vadītājam ir atbilstošs aizsargapģērbs, ko izmanto dzīvnieku vai barības izkraušanā.
Āfrikas cūku mēris ir bīstama, ļoti lipīga vīrusa izraisīta saslimšana cūku dzimtas dzīvniekiem. Dzīvnieku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks, tādēļ šīs slimības uzliesmojums dzīvnieku turētājiem rada lielus ekonomiskos zaudējumus.
Āfrikas cūku mēris nav bīstams cilvēkiem. Šī kaite Latvijas teritorijā nekad nav reģistrēta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
