"Liepājas metalurga" vietā atmaksājot "UniCredit" bankai 67 miljonus eiro (aptuveni 49 miljonus latu) lielo valsts galvoto kredītu, valsts ir ieguvusi zināmas priekšrocības, jo no kreditora, kura prasības bija nodrošinātas ar ķīlu, tagad valsts pārtapusi par pilnvērtīgu kreditoru ar balsstiesībām kreditoru sapulcē.
Šādu viedokli pēc valdības slēgtās sēdes, kurā ministri tika iepazīstināti ar situāciju finanšu grūtību plosītajā "Liepājas metalurgā" (LM) pauda kreditoru kluba piesaistītā konsultanta "Prudentia" valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš.
"Tas ļaus valstij pilnvērtīgāk aizstāvēt savas intereses tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) vai maksātnespējas procesa ietvaros," viņš teica.
Vaicāts par to, cik tad īsti likvīda ir LM ķīla, ar ko nodrošināts nu jau atmaksātais kredīts, Valsts kases pārstāvis Jānis Pone atzina, ka ķīlu - ražošanas iekārtas - tuvākajā laikā ir plānots pārvērtēt.
Pagaidām "Prudentia" turas pie pārliecības, ka ķīlas vērtība lielā mērā ir atkarīga no tā, vai LM atsāks ražošanu. Proti, ka ražošana tiek atsākta, ķīlas vērtība ir krietni lielāka nekā tad, ja uzņēmums pārtrauc savu darbu un ražošanas iekārtas ir jāpārdod.
"Tad tās ir lielas, sarežģītas un ķīlu ir grūti pārdot," sacīja Krastiņš.
Kreditoru kluba algotais konsultants arī uzsver, ka TAP plāna izstrādes pagarinājums jau bijis plānots. Patlaban uzņēmuma nodrošinātos kreditorus, kam LM ir parādā ap 126 miljoniem latu, akcionāru piedāvātais plāns neapmierina.
Vaicāts par plāna vājajām vietām, Krastiņš skaidroja, ka pretēji "Prudentia" un tās piesaistīto Lielbritānijas ekspertu rekomendācijām, akcionāru piedāvātais TAP pasākumu plāns nav paredzējis nedz kompānijas restrukturizāciju, nedz būtisku izmaksu samazināšanu.
Neatkarīgi no tā, vai galu galā kreditori vienosies par LM TAP sākšanu vai maksātnespēju, uzņēmumam tiek plānots piesaistīt investoru.
Jau vēstīts, ka Valsts kase pagājušajā nedēļā pārskaitīja 67 465 056 eiro ( 47 414 711 latus) Itālijas bankai "UniCredit S.p.A.", kas ir valsts galvotā kredīta AS "Liepājas Metalurgs" pamatsummas atlikums, portālu "Delfi" informēja kasē. Šī atmaksa uzreiz palielinājusi šā gada valsts budžeta deficītu par 0,3%.
Līdz 31.maijam finanšu grūtībās nonākušā LM akcionāriem bija vai nu jāpārdod uzņēmuma akcijas, vai jāiegulda uzņēmumā lieli finanšu līdzekļi. Uzņēmuma kreditori ir nolēmuši kapitalizēt aptuveni pusi jeb vairāk nekā 60 miljonus latu no "Liepājas metalurga" parādsaistībām, kuru kopējais apjoms sasniedz 125 miljonus latu, tādējādi kļūstot par uzņēmuma akcionāriem.
Viens no lielākajiem akcionāriem Kirovs Lipmans ir atteicies pieņemt kreditoru kluba piedāvājumu par vienu latu atdot sev piederošās LM akcijas un publiski paudis gatavību ieguldīt uzņēmuma glābšanā kreditoru prasītos 10 miljonus latu. Tikmēr Zaharjins un Segals apliecinājuši gatavību atdot savas akcijas, taču izteikuši vairākus būtiskus iebildumus pret kreditoru kluba piedāvāto vienošanos.
Pašlaik tiek runāts par diviem potenciālajiem investoriem - Krievijasmetalurģijas kompānija "Daļpolimetall" paudusi interesi par LM iegādi, tāpat interesi izrādījis akcionāra Kirova Lipmana uzrunātais Krievijas koncerns "Rosenergomaš".
Tikmēr Liepājas tiesa 27.maijā nolēma ierosināt LM tiesiskās aizsardzības procesa lietu. Tagad uzņēmumam ir noteikts tiesiskās aizsardzības plāna izstrādes un saskaņošanas termiņš līdz 26.jūlijam.
Uzņēmums apturējis ražošanu, no tā aizgājuši vairāk nekā 100 darbinieku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
