AS "Liepājas metalurgs” bankrota gadījumā zaudējumi Latvijas tautsaimniecībai var sasniegt 240 miljonus latu, intervijā žurnālam "Ir” saka uzņēmuma kreditoru kluba konsultanta "Prudentia Advisers” valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš.
"Bankrota un darbības neatjaunošanas gadījumā ķīlu vērtība ir viszemākā, var būt pat negatīva. Tās ir iekārtas piecu, septiņu stāvu māju augstumā. Ja tās nestrādā, vēl jāatbrīvo teritorija, jāmaksā par to transportēšanu, teritorijas sakopšanu. Trīs gadu laikā zaudējums tautsaimniecībai būtu aptuveni 235-240 miljoni latu," norāda Krastiņš.
"Tie skaitļi veidojas no tiešiem zaudējumiem, ķīlas vērtības neiegūšanas, plus uzturēšanas izmaksas, valsts kā "Latvenergo" kreditors zaudētu, paralēli vēl "Latvenergo" tur savā īpašumā apakšstaciju - apmēram deviņu miljonu ieguldījumu, nerunājot par augstsprieguma līnijām un citām izmaksām. Vēl valsts kā 75% akcionārs "Citadelē" zaudētu nekustamo īpašumu atsavināšanas gadījumā. Tad vēl būtu tiešie bezdarbnieku pabalstu maksājumi un pārējie, kas pēc likuma jāveic. Vēl netiešie nodokļu neieņēmumi. Ietekme uz kopproduktu šā gada ietvaros būtu 0,5%," rezumē konsultants.
Kopš "Prudentia" pārstāvot kreditoru klubu, pieaugot konsultantu pārliecība par to, ka "Liepājas metalurgs" ir labs, dzīvotspējīgs uzņēmums - neraugoties uz krīzi, kas valda Eiropā un pasaulē.
"Metalurgs ir akcionāru cīņu un konfliktu, alkatības, varaskāres, neadekvātas mantkārības, neprofesionālas un, iespējams, negodprātīgas vadības upuris. Tiesiskās aizsardzības plāns ir vienkāršāks un ātrāks risinājums, lai tā darbību atjaunotu. Iestājoties maksātnespējai, sākas virkne juridisku procesu, kas jāiziet, lai uzņēmums varētu atkal turpināt darbību. Mums ir vēl tikai mēnesis laika, lai tiktu skaidrībā," sacījis Krastiņš.
Portāla "Delfi" rīcībā esošais "Prudentia" ziņojums, kurš tapis maijā, liecina, ka toreiz konsultanti lēsuši, ka, atkarībā no aktīvu pārdošanas laika, valsts zaudējumi "Liepājas metalurga" maksātnespējas gadījumā var sasniegt no 229,9 miljoniem latu līdz 253,9 miljoniem latu.
Maijā 51,7 miljonus latu no šīs summas veidoja līdzekļi, kas Valsts kasei būtu jāatmaksā "Unicredit". Tagad valsts šo maksājumu jau ir veikusi.
131, 6 miljonus latu lielus zaudējumus triju gadu laikā valsts ciestu neieņemto nodokļu maksājumu dēļ, bet 7,6 miljonus latu lielus zaudējumus radītu nepieciešamība izmaksāt bezdarbnieku pabalstus darbu zaudējušajiem "Liepājas metalurga" strādniekiem.
13 miljonus latu valsts budžets neieņemtu dividendēs no "Latvenergo", kam kā nenodrošinātajam kreditoram nāktos norakstīt "Liepājas metalurga" parādus. Savukārt neieņemtajās dividendēs no "Citadele bankas" valsts "Liepājas metalurga" maksātnespējas gadījumā zaudētu 4,1 miljonu latu. Saistībā ar "Citadele bankas" aizdevumu 1,5 miljonus latu zaudētu arī "Latvijas Garantiju aģentūra".
Savukārt "Augstsprieguma tīklam" nāktos norakstīt 8,5 miljonus latu lielus ieguldījumus elektrības apakšstacijā, kas tika izveidota "Liepājas metalurga" jaunās ražošanas līnijas vajadzībām.
"Prudentia" arī lēsusi, ka, lai saglabātu Valsts kasei dotās ķīlas vērtību, valstij būtu nepieciešams segt izmaksas, kas rastos saistībā ar "Liepājas metalurga" dīkstāvi. Šīs izmaksas varētu sasniegt 12 miljonus latu gadā.
Tāpat ziņojumā norādīts, ka, pārdodot "Liepājas metalurga" ķīlas, valsts atgūtu 20 % līdz 50 % no "Unicredit" atmaksātās summas. Šo prognozi kreditoru kluba piesaistītie konsultanti pamato ar nelabvēlīgo situāciju metalurģijas nozarē, jo, piemēram, maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma "RG Steel LCC" vairāk nekā 100 miljonus ASV dolāru ( ap 53 miljonus latu) vērtā, modernā iekārta izsolē, kas notika 2012. gadā, pārdota par 20 miljoniem ASV dolāru ( ap 10, 6 miljoniem latu).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
