Neskatoties uz to, ka 2012.gadā finanšu grūtībās nonākušais AS "Liepājas Metalurgs" spējis panākt apgrozījuma pieaugumu par 48,06%, pārskata gadu uzņēmums noslēdzis ar vērā ņemamiem zaudējumiem, liecina "Lursoft" datu bāzes informācija.
Pērn "Liepājas Metalurgs" apgrozījis 305,233 miljonus latu, pretstatā 206,144 miljoniem 2011.gadā, gadu noslēdzot ar 11,294 miljonu latu lieliem zaudējumiem.
No uzņēmuma kopējā apgrozījuma 2012.gadā 156,931 miljonus latu veidojuši ieņēmumi no produkcijas realizācijas Eiropas kopienas valstīs, 141,328 miljoni latu – trešajās pasaules valstīs, bet 6,973 miljoni latu – Latvijā.
Analizējot uzņēmuma pēdējo piecu gadu finanšu rādītājus redzams, ka vērienīgs apgrozījuma kritums piedzīvots 2009.gadā, kad pēc 256,215 miljonu latu lielā apgrozījuma 2008.gadā tas samazinājies par 37,79%, noslīdot līdz 159,390 miljoniem latu.
Jau nākamajos gados bijis vērojams pakāpenisks apgrozījuma pieaugums. Ar zaudējumiem "Liepājas Metalurgs" strādājis gan 2008., gan 2009.gadā, 2010.gadā uzrādot jau 2,466 miljonu lielu peļņu pēc nodokļu nomaksas.
2012.gada ievērojamos zaudējumus "Liepājas Metalurgs" vadība savā iesniegtajā ziņojumā pamato ar esošo situāciju melnā metāla tirgū.
Saistībā ar tērauda ražošanas tehnoloģijas rekonstrukciju, "Liepājas Metalurgs" 2012.gada nogalē bijušas īstermiņa saistības 8,6 miljonu latu un ilgtermiņa saistības 43,1 miljons latu, par kurām galvojumu izsniegusi valsts.
Ņemot vērā pasaules melnā metāla tirgus krīzi, 2012.gada 31.decembrī "Liepājas Metalurga" īstermiņa saistības pārsniedza apgrozāmo līdzekļu summu 1,8 reizes, kā rezultātā uzņēmuma likvidātes koeficients nokritās zem optimālā līmeņa.
Runājot par uzņēmuma turpmāko darbību, tā vadība savā ziņojumā norāda, ka, lai atjaunotu ražošanu un uzlabotu finanšu situāciju, galvenais akcents tiek likts uz investoru līdzekļu piesaisti, kas ir būtisks priekšnosacījums, lai "Liepājas Metalurgs" varētu realizēt savus aktīvus un nokārtot savas saistības.
Jau ziņots, ka "Liepājas metalurgs" bankrota gadījumā zaudējumi Latvijas tautsaimniecībai var sasniegt 240 miljonus latu, intervijā žurnālam "Ir" saka uzņēmuma kreditoru kluba konsultanta "Prudentia Advisers" valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš.
"Bankrota un darbības neatjaunošanas gadījumā ķīlu vērtība ir viszemākā, var būt pat negatīva. Tās ir iekārtas piecu, septiņu stāvu māju augstumā. Ja tās nestrādā, vēl jāatbrīvo teritorija, jāmaksā par to transportēšanu, teritorijas sakopšanu. Trīs gadu laikā zaudējums tautsaimniecībai būtu aptuveni 235-240 miljoni latu," norāda Krastiņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
