EM subsidētās elektrības nodoklī saskata 'drošības spilvenu'; atjaunojamās enerģijas ražotāji – bankrota draudus  (80)

6.augustā Ministru kabineta sēdē bija plānots izskatīt EM tapušo ziņojumu "Komplekss risinājums elektroenerģijas tirgus problemātikai". Tomēr nepilnas 24 stundas pirms tam valdošās koalīcijas sanāksmē pret ziņojuma izskatīšanu valdības sēdē iebilda Nacionālā apvienība, kurai tā sakarā esot savi priekšlikumi.

Portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija liecina, ka iebildumi pret ziņojumu tā sākotnējā veidolā ir arī deputātiem no tā dēvētā Olšteina grupējuma. Pagājušajā nedēļā ziņojuma skatīšanu tika nolemts atlikt uz nedēļu, vismaz pagaidām tas valdības 13.augusta sēdes darbakārtībā nav iekļauts.

Likme atkarīga no kurināmā veida

Galvenais "strīdus ābols" gan nav ieceres saistībā ar elektroenerģijas tirgus liberalizāciju, bet gan EM piedāvājums ieviest subsidētās elektroenerģijas nodokli (SEN), no kura dažus turpmākos gadus ( no 2014. līdz 2017. gadam) tiktu finansēta elektroenerģijas lietotāju atbalsta jeb tā dēvētā OIK fonda darbība un sociālā atbalsta mājsaimniecībām ar zemu ienākumu līmeni izmaksas.

OIK fonda finansēšanai, saskaņā ar EM aplēsto, nākamgad vajadzīgi vismaz 20,5 miljoni latu. Sociālajam atbalstam, lai trūcīgajiem segtu starpību starp pašreizējo starta tarifu (8,18 santīmiem par kwh) un prognozējamo elektroenerģijas cenu mājsaimniecībām (11,68 santīmiem par kwh), ministrija piedāvā novirzīt 2,7 miljonus latu no SEN ieņēmumiem.

Pašreizējais EM piedāvājums paredz diferencētas SEN likmes, kuru apmērs būtu atkarīgs no izmantotā kurināmā veida. Pats SEN, ko pirms atbalsta izmaksas subsidētās elektroenerģijas ražotājiem ieturētu OIK fonda administrētājs, valsts budžetā ienestu aptuveni 24 miljonus latu.

Visaugstākais nodoklis 15% apmērā no atbalsta summas paredzēts elektroenerģijas ražotājiem, kas ražošanā izmanto fosilos energoresursus. Šāds nodoklis būtu jāmaksā arī "Latvenergo" par OIK ietvaros saņemto atbalstu par TECos saražoto elektroenerģiju. AER izmantotājus plānots aplikt ar 10% lielu nodokli. Savukārt tā dēvētās mazās koģenerācijas stacijas, kas pieslēgtas centralizētās siltumapgādes sistēmām un kuru uzstādītā elektriskā jauda nepārsniedz 4 megavatus, EM rosina aplikt ar pazeminātu SEN 5% apmērā.

EM valsts sekretārs Juris Pūce "Delfi" sacīja: "Piedāvājums noteikt 5% nodokli mazajai dabasgāzes koģenerācijai viennozīmīgi ir sociālu mērķu vadīts. Tas ir atbalsts siltuma tarifam, jo samazinot ienesīgumu, mēs palielinātu siltuma tarifu. AER gadījumā nodoklis ietekmē tikai uzņēmuma ienesīgumu, bet mazās dabasgāzes koģenerācijas gadījumā - arī tarifus, ko maksā iedzīvotāji."

Slēpts veids, kā samazināt atbalstu

Turpretī Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF), kurā šī gada sākumā, īsti pēc tam, kad EM aktīvi pievērsās jautājumam par OIK pieauguma ierobežošanu, apvienojās redzamākās AER nozares asociācijas, brīdina, ka 10% lielais SEN, ar ko EM piedāvā aplikt AER komersantiem izmaksāto atbalstu par saražoto elektroenerģiju, ir ekonomiski nepamatots un var izputināt ne vienu vien AER nozares komersantu.

"Es neapgalvoju, ka nomirs visas biogāzes stacijas, bet par to, ka kādas piecas vai desmit nomirs noteikti, par to es esmu gatavs cepuri apēst. Un nomirs tieši mazie, tie, kuri visvairāk patīk Zemkopības ministrijai, tie kuri ir vistuvāk lauksaimniecībai, jo visas šīs stacijas ir būvētas ar domu, ka ir noteikta apmēra atbalsts," portālam "Delfi" uzsver LAEF valdes loceklis Andis Kārkliņš.

LAEF juridiskos konsultantus "Adversus" pārstāvošais zvērinātais advokāts Sandis Bērtaitis saka: "SEN ieviešana ir skaidri fokusēta uz OIK atbalsta samazināšanu elektrības ražotājiem. Tajā brīdī, kad šie ražotāji saņēma atbalsta tiesības, ir fiksētas formulas, pēc kurām viņiem aprēķina atbalstu un skaidri pateikts, ka turpmākos divdesmit gadus viņi noteiktā datumā saņems pēc šīs formulas aprēķinātu atbalstu. SEN ir slēpts veids, kā samazināt šo te atbalstu un EM to diezgan skaidri arī pasaka. Tas, vai to dara, izmainot formulas vai uzliekot nodokli, ir juridiskās tehnikas jautājums. Bet ekonomiskās sekas ir tās, ka ir atņemts atbalsts investoriem. Es uzskatu, ka tas ir tiesiskās paļāvības aizskārums, ko plānots veikt, izmantojot citu juridisko instrumentu."

Bērtaitis apgalvo, ka, piemēram, Čehijā jau ierosināta tiesvedība par subsidētās elektroenerģijas ražotāju aplikšanu ar nodokli. Tas noticis pamatojoties uz Eiropas Enerģētikas hartu.

Turpretī EM valsts sekretārs Pūce uzsver, ka EM ir izvērtējusi kā citu valstu, tā arī Satversmes tiesas judikatūru: "Judikatūra ir tāda, ka valstij ir suverēnas tiesības noteikt nodokļus. Citādi mēs katru gadu varētu sūdzēties par, piemēram, PVN likmes izmaiņām un vēl visu ko. Svarīgi, ir, lai nodoklis tiek ieviests ar leģitīmu mērķi un mūsuprāt, leģitīmais mērķis te ir kopīgās tautsaimniecības attīstības intereses un patērētāju tiesību aizsardzība."

AER vainojot nepamatoti

Vēl AER nozares pārstāvji uzsver, ka ir nepamatoti AER vainot pieaugošajos OIK maksājumos un pamatot atbalsta samazināšanas centienus ar nepieciešamību iegrožot elektroenerģijas cenu kāpumu, jo galvenais OIK maksājumu pieauguma dzinējspēks ir atbalsts dabasgāzes koģenerācijai.

Atsaucoties uz LAEF pasūtītu "KPMG Baltic" un EM pasūtinātu "Ekodomas" pētījumu, Kārkliņš uzsver, ka vidējā AER nozares rentabilitāte ir ap 12%, kamēr "Latvenergo" TECu rentabilitāte, saskaņā ar LAEF aplēsēm, pārsniedzot 40%. To gan kategoriski noliedz Pūce, norādot, ka TEC 1 un TEC 2 tarifus apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija un tās apstiprinātais rentabilitātes rādītājs ir 12%.

Pūce gan nenoliedz citu LAEF argumentu - to, ka trīs ceturtdaļas no 207 miljoniem latu, kas pērn izmaksātas OIK atbalstā, tikušas dabasgāzes koģenerācijas atbalstam. Arī pašas EM prognoze par OIK maksājumu turpmāko pieaugumu rāda, ka līdz pat 2020.gadam lauvastiesa jeb divas trešdaļas no prognozētā OIK pieauguma saistīts ar pieaugošu atbalstu elektrības ražotājiem, kas ražo, izmantojot dabasgāzes koģenerāciju. Šo izmaksu pieaugums saistīts arī ar gaidāmo "Latvenergo" TEC 2 otrās kārtas "palaišanu".

Tomēr EM valsts sekretārs uzsver: fakts, ka tieši dabasgāzes izmantotāji saņem lielāko atbalstu OIK maksājumu veidā, izriet tikai un vienīgi no saražotās un OIK sistēmas ietvaros pārdotās elektroenerģijas daudzuma. Tieši AER izmantotāji elektrības ražošanā atbalsta maksājumā par katru izstrādāto jaudas vienību jeb elektroenerģijas kilovatu saņemot ievērojami lielāku atbalstu nekā lielās dabasgāzes koģenerācijas stacijas. Vienkārši lielajām dabasgāzes stacijām uzstādītā ražošanas jauda jau 2012. gadā bijusi aptuveni četrkārt lielāka nekā visu AER komersantu - biogāzes un biomasas staciju īpašnieku - uzstādītā jauda kopā.

Pēc Pūces teiktā, vidējā iepirkuma cena, kas maksāta par lielajās dabasgāzes koģenerācijas stacijās saražoto elektrību bijusi aptuveni 5,3 santīmi par kilovatstundu, kamēr par AER stacijās saražoto vidēji maksāti vairāk nekā 13 santīmi par kilovatstundu.

Pūce nenoliedz LAEF prognozi, ka SEN ieviešana dažu labu AER komersantu var novest līdz bankrotam, taču norāda, ka, atbilstoši EM datiem, jau pie pašreizējā atbalsta apmēra ne viena vien AER stacija, visticamāk, strādā ar zaudējumiem. "No tehniskās izstrādes datiem par jaudu noslodzi, redzam, ka daļa staciju tiek noslogotas tikai daļēji. Ir stacijas, kas pērn visa gada laikā nav strādājušas nevienu stundu ar maksimālo jaudu, pat ne ar pusi no optimālā efektivitātes līmeņa. Īpaši tas ir raksturīgs biogāzes stacijām," teic Pūce, uzsverot, ka, viņaprāt, nebūtu saprātīgi AER atbalsta politiku pielāgot tam, lai tā nodrošinātu neveiksmīgi strādājošu komersantu izdzīvošanu.