Summa jāatmaksā, jo valstīs nav tikušas ievērotas ES prasības vai arī nav īstenotas atbilstošas lauksaimniecības izdevumu kontroles procedūras.
Eiropas Komisija (EK) otrdien paziņoja, ka finansējums kopā būs jāatmaksā 15 valstīm - Beļģijai, Dānijai, Vācijai, Īrijai, Grieķijai, Spānijai, Francijai, Latvijai, Luksemburgai, Ungārijai, Polijai, Slovēnijai, Somijai un Lielbritānijai.
Vislielākā summa jāatmaksā Lielbritānijas zemniekiem 69 miljonu eiro apmērā, Polijai 39,2 miljoni eiro, bet Dānijai 11,5 miljoni eiro.
EK norāda, ka dalībvalstis jau ir atmaksājušas daļu no šīs summas, tādējādi tām vēl jāatmaksā 169 miljoni eiro (118,8 miljoni latu).
Zemkopības ministre Laimdota Straujuma portālam "Delfi" zināja teikt, ka EK ir radušies iebildumi pret LAD īstenoto daļēji naturālo saimniecību kontroli par laika posmu līdz 2009. gadam.
Ministre teica, ka, saskaņā ar viņas rīcībā esošo informāciju, EK uzskata, ka LAD bijis rūpīgāk jākontrolē finansējuma saņēmējiem izmaksātā finansējuma izlietojums. Viņas ieskatā, stingrāku kontroles pasākumu lietderība gan ir apšaubāma, jo finansējuma saņēmējiem izmaksātās summas ir samērā nelielas, turklāt kontroles pasākumu nodrošināšana izmaksātu salīdzinoši dārgi.
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā portālu "Delfi" informēja, ka pieprasījums saskaņā ar tā saucamo grāmatojumu noskaidrošanas procedūru dalībvalstīm nosūtīts otrdien.
Saskaņā ar EK lēmumu 40,4 miljoni eiro būs jāatgūst no Lielbritānijas par nepilnībām Zemes gabalu identifikācijas sistēmā/Ģeogrāfiskās informācijas sistēmā (ZGIS-ĢIS), pārbaudēs uz vietas un maksājumos un sankcijās Skotijā. Tāpat Lielbritānijai kopumā jāatmaksā 18,6 miljoni eiro par trūkumiem maksājumtiesību piešķiršanā ( divi miljoni eiro no šīs summas jau atgūti)
Vēl 39,2 miljoni eiro "uzrēķināti" Polijai par nepilnībām ZGIS-ĢIS, administratīvajās kontrolpārbaudēs, maksājumos, sankciju piemērošanā, summu atgūšanā ar atpakaļejošu datumu un novēlotās pārbaudēs uz vietas. Tiesa, Polijai būs jāatmaksā 30,4 miljonus eiro, jo daļa summas jau atgūta. Savukārt 11,5 miljoni eiro jāatmaksā Dānijai par trūkumiem ZGIS un pārbaudēs uz vietas.
Lauku atbalsta dienests (LAD) portālu "Delfi" informēja, ka EK aizrādīja par Eiropas Lauksaimniecības Fonda Lauku Attīstībai (ELFLA) pasākumu "Atbalsts daļēji naturālām saimniecībām", kurā atbalsts tika sniegts nelielām lauku saimniecībām.
LAD pasākumu administrēja atbilstoši noteiktajām prasībām Lauku attīstības plānā. LAD norāda, ka pēc būtības tas nebija investīciju pasākums, līdz ar to tā administrēšanas procesā netika piemērotas tādas kontroles normas, kādas tās ir investīciju pasākumos: pretendentiem nebija jāiesniedz apjomīga iesniegumu dokumentācija, kā arī atskaitīšanās process bija vienkāršāks.
Šāda kārtība atviegloja birokrātisko slogu, un Latvija to uzskatīja par labu iespēju, kā atbalstīt mazās lauku saimniecības. Pretendenti atskaitījās, iesniedzot deklarācijas un informāciju par saviem ieņēmumiem Valsts ieņēmumu dienestā; šo informāciju LAD izmantoja, pieņemot lēmumu par atbalsta sniegšanu konkrētajam pretendentam.
Eiropas Komisijas auditori, vērtējot šī pasākuma īstenošanu Latvijā, uzskatīja, ka kontroles mehānismam tomēr bija jābūt stingrākam un atbilstošam investīciju pasākumiem, prasot plašāku un detalizētāku informāciju par konkrētās saimniecības ieņēmumiem.
LAD paredz, ka Eiropas Komisija varētu Latvijai pieprasīto summu 1,232 miljonu eiro apmērā ieturēt līdz 2013.gada beigām.
Jau ziņots, ka laika posmā līdz 2012.gada 31.decembrim neatbilstoši pieprasīti 30,3 miljoni no 2007. -2013. gadā pieejamā ES fondu finansējuma, konstatējusi Finanšu ministrija (FM).
Informatīvajā ziņojumā, ar kuru 13. augustā tika iepazīstināta valdība, ministrija norāda, ka kopējais līdz pērnā gada beigām konstatēto neatbilstību skaits ir 12 290.
Visvairāk neatbilstību atklāts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansētajos projektos, kur neatbilstoši pieprasīto līdzekļu apjoms pārsniedz 23 miljonus latu.
Savukārt vērtējot neatbilstības nozaru griezumā, secināts, ka 26% no visām neatbilstībām ir jomā "Uzņēmējdarbība un inovācijas", bet tai seko izglītības nozare, kurā pieļauts 21,26 % no kopumā atklātajām neatbilstībām.
Samērā daudz neatbilstību pieļauts arī vides nozarē - to kopējā "vērtība" sasniedz 4 miljonus latu jeb 13,23 % no kopējās neatbilstību summas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!