'Liepājas metalurgs' noraida bankrota iespēju un kreditoriem iesniedz precizētu TAP  (8)

Precizētajā TAP paredzēts, ka pēc atsākot darbību, samazināt administrācijas izdevumus par 35%, vienlaikus ieviešot IT sistēmas, tādējādi plānots 2014.gadā administrācijas izdevumus samazināt vēl par 20%.

Joprojām spēkā ir piedāvājums atbrīvoties no daļām meitas kompānijās, kas dotu vienreizējus ienākumus TAP darbības nodrošināšanas laikā pāris miljonu latu apmērā.

Šie ieguldījumi bija iespējami "labajos" gados, bet no tiem jāatsakās šobrīd. Tas tieši tāpat attiecas uz sportu, sporta infrastruktūru, ko nāksies nodot pašvaldībai. Atteikšanās no sporta jomas ļaus LM gadā ietaupīt ap 1,3 miljoniem latu, norāda "Liepājas metalurgs" padomes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis.

Arī ar ražošanu tieši nesaistītai kustamai un nekustamai mantai ir nepieciešams atrast jaunus saimniekus. Te izmaksu ietaupījumam vajadzētu būt ap 4,3 miljoniem latu.

Šobrīd LM valde un padome, uzņēmumā strādājošie un liepājnieki gaida rīcību no kreditoru kluba, no valdības un pārējiem kreditoriem , lai tiktu saskaņots TAP un to līdz 26.augustam varētu nodot tiesai.
Vilnītis uzsver, ka no kreditoru kluba un valdības ir atkarīgs, cik reāla ir investora piesaistīšana, lai gan TAP paredz investoram juridisku drošību un ir argumentēts akciju ieguvums pret investēto summu. Pašmāju un ārvalstu metalurģijas nozares speciālisti t.sk. potenciālie investori ir atzinuši, ka "Liepājas metalurgs" ir tehnoloģiski moderns uzņēmums ar ļoti labu ģeopolitisku novietojumu, kurā, veicot restrukturizāciju, ir vērts investēt resursus.

"TAP pieņemšana ir svarīga visai Latvijas tautsaimniecībai. Svarīgi, lai turpinātu strādāt 1700 liepājnieku, lai valsts nezaudētu pārņemto kredītu no Itālijas "Uni Credit bankas" 51 miljonu latu apmērā un nezaudētu arī pārējie nodrošinātie un nenodrošinātie kreditori savus vairāku desmitu miljonu latu ieguldījumus. Tikai un vienīgi LM valdei ir pienākums, uzdevums un atbildība iesniegt kreditoriem TAP, turklāt plāns tiek iesniegts visiem kreditoriem, ne tikai kreditoru daļu pārstāvošajai "Prudentia", kurai nav uzlikts pienākums atjaunot rūpnīcas darbību. TAP īstenošana prasīs no valsts, no investoriem, kreditoriem, darbiniekiem saspringtu, mērķtiecīgu darbu, bet saglābs visu veidu ieguldījumus, kur turpretī bankrots radīs valstij pāri pār 100 miljonu latu zaudējumus. Nemaz jau neminot to katastrofālo sociālo situāciju, kas izveidotos Liepājā un skartu visu valsti," uzsver Vilnītis.

Plānā ir apkopoti restrukturizācijas principi un ieguvumi, investoru vai kreditoru nepieciešamie ieguldījumi darbības atjaunošanai. Tajā detalizēti un pamatoti ir atspoguļoti ražošanas un realizācijas apjomi, produkcijas pārdošanas, izejvielu t.sk. lūžņu, elektroenerģijas, elektrības un Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) cenas.

"TAP projektā paredzam, ka OIK paliks līdzšinējā līmenī, bet ļoti ceram, ka Latvija pievienosies Eiropas Komisijas 11.jūnijā pieņemtajam Rīcības plānam, lai palīdzētu nozarei pārvarēt aktuālas problēmas un likt pamatus konkurētspējai nākotnē. EK plāns cita starpā nosaka, ka enerģijas cenu samazināšana energoietilpīgām nozarēm atkarīga no pašām dalībvalstīm. LM cer, ka Latvijā tas tiks sadzirdēts un valdība pieņems lēmumus, kuri dos iespēju noteikt saprātīgas cenas saviem ražotājiem, par ko vairāk teikts EK 11.06.2013. paziņojumā presei no Briseles," norāda Vilnītis.

Jau vēstīts, ka LM TAP pasākumu plānā iecerēts noteikt parādu kapitalizācijas iespējas, dažu uzņēmuma cehu atdalīšanu un meitas kompāniju daļu pārdošanu, kā arī darbinieku skaita samazināšanu. Plānā paredzēts, ka uzņēmumam nepieciešamas 25 miljonu latu investīcijas apgrozāmo līdzekļu atjaunošanai, lai septembrī LM atsāktu ražošanu. Plāna projekts paredz nenodrošināto kreditoru parādu kapitalizāciju ar iespēju tos pārvērst akcijās.

"Delfi" jau vēstīja, ka pagājušajā nedēļā kreditoru kluba nolīgtais konsultants "Prudentia" izvirzīja "Liepājas metalurga" akcionāriem Zaharjinam un Segalam ultimātu, saskaņā ar kuru viņiem līdz pirmdienai, 19. augustam ir jānodod kreditoru kluba īpašumā sev piederošās uzņēmuma akcijas.

Lipmans, kurš jau iepriekš paudis gatavību ieguldīt "Liepājas metalurga" glābšanā kreditoru iepriekš prasītos desmit miljonus latu, prasība atdot akcijas neesot izvirzīta. Tā paziņojis pats Lipmans.

"Kreditoru klubam ir daudzas un dažādas raizes, bet pirmā un galvenā ir, ka prasījumi tiek izpildīti un labākais veids, kā tos izpildīt, ir panākt, ka uzņēmums atsāk darbu un ir spējīgs norēķināties par savām saistībām," portālam "Delfi" sacīja ekonomikas ministrs Pavļuts.

Uzņēmums ir nonācis finanšu grūtībās. Kompānijas pamatražošana apgrozāmo līdzekļu trūkuma dēļ ir pārtraukta. Savukārt uzņēmuma lielākie kreditori, tostarp Valsts kase, meklē risinājumus, kā grūtībās nonākušo kompāniju glābt. Gan kreditoru klubs, gan uzņēmuma vadība patlaban meklē kompānijai investoru.

Liepājas tiesa maijā ierosināja uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa lietu un uzdeva līdz 26.jūlijam iesniegt kompānijas glābšanas plānu. LM tiesai iesniedza lūgumu pagarināt plāna iesniegšanas termiņu par mēnesi, ko tiesa apmierināja.

LM ir lielākais darba devējs Liepājā - kompānija nodarbina aptuveni divus tūkstošus cilvēku. Uzņēmuma akcijas kotē "NASDAQ OMX Riga" otrajā sarakstā. Kompānijas lielākie īpašnieki ir privātpersonas - Zaharjins, Segals un Lipmans.