Lauksaimnieki: lietavas ražas novākšanu nekavē  (1)

Ieilgusī ziema un neraksturīgi vēlais pavasaris daudzos lauksaimniekos radīja bažas par šī gada graudu un rapša ražu. Tomēr, pateicoties labvēlīgajiem laika apstākļiem jūlija beigās un augusta sākumā, kulšanas darbi aizsākās pat agrāk nekā iepriekšējā gadā.

Kooperatīva "Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība" valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons sacīja, ka patlaban nokulta vairāk nekā puse no kooperatīva platībām un laikapstākļi lauku darbiem un ražas novākšanai kopumā šogad ir bijuši labvēlīgāki nekā pērn.

"Laikapstākļi mūsu pusē ir bijuši normas robežās. Ideāli būtu, ja nelītu vispār, tomēr arī līdz šim lietusgāzes nav bijušas ekstrēmas. Izskatās, ka vasarāji ir labāki nekā ziemāji, tomēr gribu uzsvērt, ka ražu vērtēsim tad, kad būs novākti pēdējie lauki," sacīja Jansons.

Viņš arī norādīja, ka graudu cenas patlaban biržā ir par 20%-30% zemākas nekā pērn. "Nav jau tik būtiska absolūtā cena, bet gan starpība starp ieņēmumiem un izdevumiem, un šogad izejvielas ir bijušas dārgas," atzina uzņēmējs.

Arī kooperatīva "Durbes grauds" valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča sacīja, ka, neraugoties uz lietavām, graudu kvalitāte šogad ir laba.

"Pie mums ir novāktas apmēram divas trešdaļas lauku. Neraugoties uz to, ka pavasaris iekavējās par mēnesi, patlaban ražas novākšanu ir izdevies paveikt ātrāk nekā citus gadus. Gribu izteikt atzinību zemniekiem, jo šogad izdevies izaudzēt tikpat labu ražu kā pērn, turklāt graudiem ir arī ļoti laba kvalitāte. Laikapstākļi turpina lutināt, jo tas, ka ik pa laikam uzlīst, nāk par labu iesētajam rapsim. Pagaidām grēks sūdzēties," sacīja uzņēmējs.

Savukārt kooperatīva "Latraps" pārstāvji atzina, ka pagājušā gada rekordraža kopumā šogad netiks pārspēta, tomēr liels sezonas ieguvums ir labības augstā kvalitāte.

"Jau patlaban skaidrs, ka Zemgalē ienākušies augstākās kvalitātes kvieši. Latvijas austrumu daļā labības kvalitāti un ražību mazinājis jūlijā ieilgušais sausums, bet jāņem vērā, ka Latgalē ražas novākšanas darbi vēl ir zenītā. Iepriekšējā sezona lauksaimniekiem palikusi atmiņā ar augsto ražību un labības cenām, kā arī ar milzīgiem izdevumiem par labības kaltēšanu. Šajā gadā tirgus nav sarūpējis līdzvērtīgu cenu, taču līdz šim daba lutinājusi ar piemērotu laiku kulšanai un ievērojami mazākiem pirmapstrādes izdevumiem," norādīja kooperatīvā.

Kā ziņots, pagājušajā sezonā pirmo reizi Latvijas vēsturē iegūtā graudu kopējā raža sasniedza 2,1 miljonu tonnu, iepriekšējā gada rādītājus pārsniedzot par 50,5% jeb 712 500 tonnām. Savukārt graudaugu ražība pieauga līdz 37 centneriem no viena hektāra.

Savukārt šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu graudu raža būšot par 15-20% zemāka, taču kopumā virs vidējā līmeņa.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas informāciju ziemāju graudaugi šogad aizņem 295 400 hektārus, no tiem lielāko daļu - 250 600 hektārus - ziemas kvieši. Ar rudziem apsēti 28 500 hektāri, ar tritikāli jeb kviešu un rudzu hibrīdu - 13 600 hektāri.