Latvijas pārtikas ražotāji „burtiski vārās” par Veselības ministrijas (VM) ideju no nākamā gada 1. janvāra ar akcīzes nodokli aplikt sāļās desas un gaļas izstrādājumus, sāļās uzkodas, gatavās zupas, kā arī citus treknus un sāļus produktus, portālu ”Delfi” informēja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) konsultants Oskars Fīrmanis.
Tādēļ LPUF vadība meklēs iespējas jau tuvākajā laikā tikties ar atbildīgajiem ministriem, lai informētu viņus par nodokļa ieviešanas iespējamajām sekām - zaudējumiem ražotājiem un nepieciešamību celt cenas.
Komentējot ārstu ieteikumu pārtikas ražotājiem izmainīt savas receptes, lai samazinātu pārmērīgo sāls daudzumu produktos, Fīrmanis norāda, ka arī tam ir nepieciešamas pamatīgas investīcijas, piemēram, jauno recepšu testēšanā un produktu etiķešu nomaiņā. "Tas nav tik vienkārši - vienu dienu piebērām šķipsnu vairāk sāls, otru - mazāk," viņš sacīja, uzsverot, ka produktos izmantotā sāls daudzums ir aprēķināts, lai nodrošinātu produkta uzglabāšanas termiņu.
Kāds no LPUF ietilpstošajiem pārtikas ražotājiem jau aplēsis, ka VM piedāvātā akcīzes nodokļa ieviešana uzņēmumam nākamgad radīs vismaz pusmiljonu eiro lielus neplānotos izdevumus.
Tāpat akcīzes nodokļa ieviešana "sistu" arī pa pircēju kabatām, jo, piemēram, puslitra burciņās nopērkamo "Spilvas" un "Mildas" ražoto gatavo zupu cenas pieaugtu par aptuveni 10 santīmiem.
Ieceri aplikt neveselīgo pārtiku ar akcīzes nodokli savā blogā kritizējis arī Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas vecākais ekonomists Igors Kasjanovs, norādot, ka tas kropļos pārtikas tirgu, turklāt citur Eiropā šāds neveselīgās pārtikas apkarošanas veids ir izgāzies.
"VM ar šādu ne līdz galam pārdomātu iniciatīvu, kas reāli kropļo pārtikas tirgu, mēģina lāpīt savus budžeta caurumus, pirms tam normāli neveicot slimnīcu auditus un neizdarot visu, kas iespējams optimizējot savus iekšējos resursus. Iespējams, ka šāda nodokļa ieviešana dotu papildus ienākumus. Bet tādā gadījumā, tas nozīmētu, ka mērķis nav sasniegts. Ja jau ir papildus ienākumi, tad jau ēšanas paradumi nemainās. Tieši tā notika Dānijā, kur 2011.gada nogalē ieviesa neveselīgās pārtikas nodokli. Ienākumi pieauga, bet bija virkne nelabvēlīgu blakusefektu, un jau 2012.gada nogalē nodokli atcēla," paudis Kasjanovs.
"Delfi" jau ziņoja, ka VM 22. augustā iepazīstināja ar savu priekšlikumu daļu no veselības nozarei nepieciešamā finansējuma nodrošināt, no nākamā gada ieviešot akcīzes nodokli atsevišķiem pārtikas produktiem, kā arī paaugstinot akcīzi tabakas izstrādājumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem.
Priekšlikums paredz desas un gaļas izstrādājumus, kuros sāls saturs pārsniedz 1,25 gramus uz 100 gramiem, aplikt ar nodokli 7 eiro apmērā par 100 kilogramiem, bet cūku taukus un speķi - ar nodokli, kura likme būtu 21 eiro par 100 kilogramiem. Ar tādu pašu nodokļa likmi, 21 eiro par 100 kilogramiem, rosināts aplikt arī kartupeļu čipsus, popkornu un sāļās kukurūzas uzkodas, kā arī gatavās zupas un buljonus.
Nodokļa likme par 100 litriem palmu eļļas būtu 21 eiro.
Akcīzes nodokļa likmi saldinātajiem dzērieniem ministrija piedāvā celt no pašreizējiem 5,2 latiem līdz 10 latiem jeb 14 eiro par 100 litriem. Savukārt enerģijas dzērienus rosināts aplikt ar paaugstinātu akcīzes nodokli, kura likme būtu 21 eiro par 100 litriem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
