Šaubās par jaunā vilcienu iepirkuma organizēšanu valstij ekonomiski izdevīgākajā veidā  (36)

Kā noskaidroja "de facto", PV vēlas nomāt uz 5 gadiem un vēlāk izpirkt 25 jaunus elektrovilcienus. Tas kopumā izmaksātu 125 miljonus eiro. Tā ir aptuveni tāda pati summa - 5 miljoni eiro uz vienu vilcienu- kā iepriekšējā skandalozajā līgumā ar spāņu CAF. Gadā nomai PV plāno tērēt 6,7 miljonus latu, ko atradīs uzņēmuma budžetā, jo jaunie vilcieni nav jāremontē un arī elektroenerģiju patērēs mazāk.

Bet jautājums, vai 5 gadu noma neliks ražotājiem nomas maksu sadārdzināt, nezinot, kur vilcienus likt pēc tam, paliek līdz galam neatbildēts. PV valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis saka, ka uzņēmums principā vēlas vilcienus pēc tam izpirkt, taču iepirkuma nolikumā izpirkšana ir tikai viens no variantiem, otrs - vilcienus pēc 5 gadiem atdod atpakaļ ražotājiem.

Saeimas deputāts Ivars Zariņš (SC) uzskata, ka 5 gadu noma, pirmkārt, sadārdzina projektu, otrkārt, sašaurina potenciālo pretendentu loku, jo ne visi ražotāji piedalīsies konkursā, ja nezinās, ko darīt ar vilcieniem pēc nomas perioda beigām.

Viens no risinājumiem būtu nomas periodu pagarināt, piemēram, līdz 15 gadiem, taču to ierobežo sabiedrisko pakalpojumu iepirkumu likums. Daži politiķi ir gatavi tūlīt rudens sesijas sākumā ierosināt parlamentā likumu steidzamības kārtā grozīt atrunājot, ka nomas periods var būt garāks par 5 gadiem, ja tas ir ekonomiski pamatoti.

Izmaiņas likumā pārrunātas arī Satiksmes ministrijā, taču valsts sekretārs, Olšteina grupas virzītais Kaspars Ozoliņš sarunā ar "de facto" nedomā, ka iepirkuma izsludināšana būt jāatliek:

"Mēs varam virzīt jautājumu par likuma grozījumiem, bet kādā veidā rīkosies valde, es jums nemāku pateikt, tā ir valdes kompetence. Es nezvanīju valdes priekšsēdētājam, es tikos vakardien un saņēmu apliecinājumu, ka 3. septembrī ir valdes sēde, kur tiks lemts par izsludināšanu. Es nevaru ietekmēt valdes darbu, es varu to organizēt," sacīja Ozoliņš.

Mediji un politiķi izsaka aizdomas, ka steiga un 5 gadu nomas princips var būt izdevīgs dažiem potenciālajiem piegādātājiem, piemēram, Dienvidkorejas uzņēmumam "Hyundai Rotem". Korejiešu vilcienu ražotājus Latvijā pārstāv uzņēmējs Haralds Balodis, kam ir biznesa saites ar olšteiniešu atbalstītāju, apsardzes firmas īpašnieku Mārtiņu Tenbergu.

"Hyundai" vilcienu ekspansiju šai reģionā nevar nosaukt par veiksmīgu. Ukrainai pārdotie vilcieni pagājušoziem bojājās, atstājot pasažierus salā uz vairākām stundām.

Tikmēr interesi par jauno iepirkumu jau izrādījuši arī vairāki citi ražotāji. Rīgā bijuši šveiciešu "Stadler", poļu "Pesa", čehu "Škoda", interesi nav zaudējis spāņu CAF, kas turpina cīkstēties ar Latvijas pusi par kompensācijām pēc neveiksmīgā iepriekšējā konkursa.