Reformu partija (RP) un Ekonomikas ministrija (EM) piedāvā jaunu variantu Latvijas lielajām ostām par nodevas piemērošanu - maksāt 50% no peļņas, trešdien diskusijā par ostu nodokli sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
"Jā, var piekrist pārmetumiem par iepriekšējo mūsu piedāvājumu, kas paredzēja maksāt 20% no apgrozījuma - tas neņēma vērā katras ostas darbības specifiku. Tāpēc tagad mums ir jauns piedāvājums. Teorētiski var teikt, ka ostām peļņas nav - ir starpība starp ienākumiem un izdevumiem, bet tomēr sauksim to par peļņu. Tātad piedāvājam maksāt 50% no peļņas valsts budžetā," klāstīja Pavļuts.
Viņš atzīmēja, ka ir noteiktais arī minimālais maksājums - tādi pati summa, kāda tiek iemaksāta pašvaldības budžetā. "Mūs jau brīdināja - var pēkšņi gadīties, ka, veiksmīgi pārskatot darbību, pēkšņi šī starpība starp ienākumiem un izdevumiem ostās vienkārši pazudīs, tāpēc esam noteikuši arī minimālo iemaksu. Tā būs tāda pati, kāda tiek iemaksāta pašvaldības budžetā. Tātad Rīgai vajadzētu beidzot šo summu atklāt," teica ekonomikas ministrs.
Gan satiksmes ministrs Anrijs Matīss, gan Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieka pienākumu izpildītājs Ilmārs Snučins pagaidām vēl nekomentēja konkrēto piedāvājumu, jo bija tikko ar to iepazinušies, taču Matīss pauda bažas par nodevas ieviešanas ietekmi gan uz Latvijas ostu, gan uz valsts tranzīta koridora starptautisko konkurētspēju.
Matīss uzsvēra, ka Latvijas tranzīta nozare jau tagad kopumā sniedz lielu ieguldījumu valsts budžetā.
Satiksmes ministram piekrita arī vairāku stividorkompāniju pārstāvji, kā arī Ventspils ostas vadītājs Imants Sarmulis un Latvijas dzelzceļa kompānijas "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) pārstāvis Aivars Strakšas, kurš uzsvēra, ka tranzīta koridora konkurētspējas sarukumu, ko izraisītu osto nodokļa ieviešana, būtiski atsauktos arī uz LDz darbību. "Mēs ik gadu samaksājam ievērojamas summas budžetā. Ostu nodeva var novest pie kravu sarukuma - ja mēs pazaudēsim kravas, kritīsies koncerna apgrozījums, iespējams, būsim spiesti atlaist darbiniekus. Kopumā ievērojami saruks valsts budžeta ieņēmumi no LDz," teica Strakšas.
Savukārt Pavļuts, komentējot nozares pārstāvju paustās bažas, atzīmēja, ka tās balstās uz pieņēmumu, ka pēc nodevas ieviešanas ostas palielinās maksas komersantiem. "Latvijas ostas strādā ar ļoti lielu efektivitātes rezervi - tur būtu jāmeklē šie līdzekļi nevis jāpaaugstina ostu maksas. Esmu pat gatavs aicināt valsts pārstāvju četrinieku ostu valdēs bloķēt piedāvājumus par ostu maksu paaugstināšanu," viņš sacīja.
Tomēr Matīss norādīja, ka nedz viņš, nedz Satiksmes ministrija (SM) noteikti neatbalstīs nodevas ieviešanu no nākamā gada.
"Mēs par šo jauno piedāvājumu varam varbūt diskutēt uz 2015.gada budžets, bet noteikti ne es, ne SM pašlaik šādu ieceri neatbalstīs. Tas potenciālais kaitējums, ko ostu nodevas ieviešana varētu nodarīt tranzīta nozarei, ir pārāk liels," teica Matīss.
Savukārt Latvijas Ostu asociācijas vadītājs Kārlis Leiškalns pauda neizpratni, kādēļ ekonomikas ministrs ir uzņēmies satiksmes ministra pienākumus, virzot šādu priekšlikumu transporta sektoram.
RP un EM vēlas ieviest nodevu lielajām Latvijas ostām, lai tās veiktu iemaksas valsts budžetā. Savukārt pret šādu priekšlikumu ir iebilduši Latvijas tranzīta nozares pārstāvji, kā arī Matīss.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
