Zīle: EP nepārprotami mudina dalībvalstis uz ātrāku gāzes tirgus liberalizāciju  (2)

EP vakar plenarsēdē Strasbūrā pirmajā lasījumā atbalstīja ziņojumu "Par pasākumiem iekšējā enerģijas tirgus darbības nodrošināšanai", kurā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis mudinātas steidzami pieņemt un ieviest visus ES tiesību aktus, kas attiecas uz iekšējā enerģijas tirgus izveidi, tajā skaitā gāzes un elektroenerģijas tirgus liberalizāciju.

Parlaments norāda, ka tā saucamās trešās ES enerģētikas likumdošanas paketes noteikumi pilnībā jāpiemēro gan Eiropas, gan ārvalstu uzņēmumiem, bet jebkuriem Eiropas Komisijas piešķirtiem atbrīvojumiem no šiem noteikumiem jābūt ierobežotiem pēc apjoma un piemērošanas ilguma, un tie jāpārskata EP un ES Padomē.

"Ziņojumā ir skaidri raksturota Baltijas valstu kā ES "enerģijas salas" situācija, ko vēl vairāk pasliktina pilnīgā atkarība no viena gāzes piegādātāja," norāda Zīle, kurš EP pārstāv Eiropas Konservatīvo un reformistu (ECR) grupu. "Tajā arī atklāti tiek kritizētas dalībvalstis, kas lielo enerģijas kompāniju lobistu spiediena dēļ atliek trešās enerģētikas likumdošanas paketes ieviešanu. Diemžēl šādu situāciju mēs joprojām piedzīvojam arī Latvijā, kur vispirms Saeimas atbildīgā komisija, bet vēlāk arī Ekonomikas ministrijas sagatavo tādus Enerģētikas likuma grozījumus, kas kavē vai būtībā pat nepieļauj gāzes tirgus liberalizāciju. Savukārt EP aicina dalībvalstis pilnīgu liberalizāciju pabeigt jau 2015.gadā."

EP ziņojumā uzsver, ka vairākas ES valstis joprojām ir pilnīgi izolētas no Eiropas gāzes un elektroenerģijas tirgiem un turpina maksāt augstāku cenu par energoresursiem, tādējādi pazeminot savu konkurētspēju. Tādēļ deputāti aicina Eiropas Komisiju, ja dalībvalstis vēlas, piedalīties to sarunās par enerģijas cenām ar ārējiem energopiegādātājiem, piemēram, par gāzes iepirkšanu. Tāpat EP atbalstīja ECR grupas ierosinājumu aicināt Eiropas Komisiju un dalībvalstis pārskatīt visus gāzes piegādes līgumus, kuru pamatā ir novecojuši cenu noteikšanas mehānismi, jo īpaši naftas indeksācijas princips, kas liek patērētājiem maksāt augstas cenas.

"No gāzes monopola izrietošās augstās enerģijas cenas Latvijā ir kā nodoklis, kuru mūsu valsts iedzīvotāji spiesti maksāt valstij, kas gāzes piegādes izmanto kā ģeopolitiskās ietekmēšanas instrumentu," uzsver Zīle. "Kā rāda, piemēram, Nacionālā gāzes termināļa biedrības aprēķini, alternatīvu gāzes piegāžu neesamība un gāzes tirgus reformas atlikšana Latvijas patērētājiem kopš 2010.gada ir izmaksājusi 255 miljonus latu. Neskatoties uz gāzes monopola saglabāšanas piekritēju piesauktajām "Gazprom" cenu atlaidēm, kuras tirgus liberalizācijas gadījumā Krievijas kompānija, protams, atceltu, Latvija 2013.gada pirmajos septiņos mēnešos par Krievijas gāzes importu vienalga ir pārmaksājusi 31 miljonu latu. Un, pat ja apšauba šos aprēķinus, tad gāzes robežcena kopš 2005.gada Latvijai pieaugusi vairāk nekā trīs reizes. Tādēļ es gribētu aicināt Latvijas valdību nopietni uztvert EP doto "ceļamaizi" gan turpmākajai rīcībai gāzes tirgus liberalizācijas jautājumā, gan sarunām ar "Gazprom"," saka Zīle.