Lēdurgas novada SIA "Aijaži" agronome Laima Aņisimova stāstījusi, ka ziemāju, auzu un miežu lauki jau ir nokulti. "Salīdzinājumā ar pagājušo gadu raža ir laba, bet mazāka," atzīst pieredzējusī agronome. "Šovasar mazlietiņ par lielu bija sausums un karstums. Tas ietekmēja vasarāju cerošanu, jo pēc graudu sadīgšanas tāda īsta cerošana kā citus gadus nemaz nebija. Visi procesi augos virzījās uz priekšu ļoti strauji un sasteigti. Lai veidotos spēcīgāka sakņu sistēma, graudaugiem optimālā temperatūra ir līdz 25 grādiem virs nulles."
Šogad nokultie graudi ir sīkāki, tāpēc to tilpuma masa ir mazāka. Arī iepirkuma cenas ir mazākas. "Toties šogad graudus varēja nokult bez kaltēšanas, jo gan augšanas, gan ražas novākšanas laikā dienas bija siltas un sausas. Pagājušajā gadā graudu ražas bija lielas, iepirkuma cenas bija labas, taču arī kaltēšanas izmaksas bija augstas," rezumējusi Aņisimova.
Inčukalna novada ZS "Zemzarīši" saimnieks Andrejs Smilga stāstījis, ka šogad par graudu ražu nevaru sūdzēties, lai gan tā ir mazāka nekā pērn "Man nav izteikti laba graudu zeme, tāpēc vidēji varu novākt 3,5 līdz 4 tonnas no hektāra. Šogad tritikāli novācu apmēram 3,2 tonnas no hektāra."
To, kā padodas labība, lielā mērā ietekmē laika apstākļi. "Pavasarī uznāca tādi lietus gāzieni, ka vietām dīgsti slīka ūdenī un daļa sējumu iznīka pārliekā mitruma dēļ," skaidrojis Smilga.
Krimuldas pagasta ģimenes uzņēmuma SIA "Cikl" saimnieks Vladimirs Viguļars savos laukos ir pabeidzis vasaras miežu un vasaras kviešu kulšanu. Vairums novākto graudu ir lopbarības kategorijas un tikai pavisam nedaudz – pārtikas. Tāpat kā citiem saimniekiem, arī viņam raža nedaudz mazāka kā pērn – 3–3,1 tonna no hektāra. Apmēram par 25 % šogad kritušās arī graudu iepirkuma cenas.