Nelielam tekošā konta deficītam var būt pat pozitīva ietekme uz turpmāko valsts attīstību, uzskata ekonomiste  (23)

Ekonomiste norāda, ka neliels tekošā konta deficīts Latvijas gadījumā ir pieņemams. Ne visu varam saražot paši, turklāt deficīta veidošanos nosaka arī investīcijas un importētās starppatēriņa preces, un šie elementi nepieciešami turpmākai valsts attīstībai un ražošanas potenciāla stiprināšanai.

"Par preču importu spējam samaksāt, jo naudiņa valstī ieplūst gan par ārzemniekiem sniegtajiem pakalpojumiem, gan tā ienāk ārvalstu tiešo investīciju veidā un kā saņemtie maksājumi no Eiropas Savienības fondiem. Protams, ja importa preču vietā tiktu izvēlēti pašmāju ražojumi, tas vēl vairāk stimulētu ekonomikas attīstību, bet pilnībā no importa precēm atteikties nesanāks - gluži visu taču pie mums izaudzēt un saražot nevar. Tāpēc, izlasot ziņu par kārtējo mēnesi, kad Latvijas tekošajā kontā bijis deficīts, vai to, ka imports atkal pārsniedz eksportu, uzreiz varbūt nav vērts uztraukumā saķert galvu un teikt, ka esam iedzīti postā," skaidro Braukša.

Kā atgādina centrālās bankas ekonomiste, Latvijā preču imports ir lielāks nekā eksports. 2013.gada pirmajā pusgadā preču ārējās tirdzniecības deficīts bija 731,3 miljoni latu.

Tomēr naudas plūsmas veidojas ne tikai no preču tirdzniecības, bet arī no tirdzniecības ar pakalpojumiem, kā arī no ienākumu un kārtējo pārvedumu maksājumiem. Latvijas gadījumā preču tirdzniecībā ir deficīts, bet vairāk nekā divas trešdaļas no tā kompensēja pārpalikums pakalpojumu tirdzniecībā. Savukārt mazāka ietekme ir pozitīvajai bilancei kārtējo pārvedumu kontā un deficītam ienākumu kontā, jo tie pēc apjoma ir salīdzinoši nelieli.

Kopumā, izvērtējot visas šīs plūsmas, Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā, kas atspoguļo darījumus starp Latvijas rezidentiem un ārvalstniekiem, 2013.gada pirmajā pusgadā veidojās 44,9 miljonu latu deficīts. Arī iepriekšējos divos gados tekošajā kontā bija deficīts, kas gan salīdzinājumā ar pirmskrīzes līmeni bijis neliels.

Tekošā konta deficīts Latvijā veidojas galvenokārt saistībā ar deficītu preču ārējā tirdzniecībā, jo importējam par piektdaļu vairāk preču nekā eksportējam. Tomēr Latvijas ārējās tirdzniecības saldo uzlabojas, un eksporta kāpums joprojām ir viens no straujākajiem Eiropas Savienībā, raksta Braukša.

Dati par importa preču struktūru liecina, ka daļa no Latvijas preču importa ir saistīta ar pieprasījumu pēc tādām patēriņa vai ražošanas attīstībai nepieciešamām precēm, ko tepat Latvijā neražo. Galvenās preču grupas Latvijas importā 2012.gadā bija mehānismi, mehāniskās iekārtas un minerālprodukti. Šīs preču grupas, kā arī satiksmes līdzekļi un ķīmiskās rūpniecības produkti bija tie, kas veidoja nozīmīgāko daļu no ārējās tirdzniecības deficīta pērnajā gadā.

Daļu no importa veido kapitāla preču iepirkumi (13% no importa 2013.gada pirmajos piecos mēnešos) un starppatēriņa produkti (aptuveni 51% no importa). Šīs preces tālāk tiek izmantotas ražošanai tepat mūsu valstī. "Ne velti importa un eksporta attīstība Latvijā tomēr iet roku rokā - augot eksportam, pieaug arī imports," akcentē Braukša.

Lielākais deficīts savstarpējos norēķinos Latvijai veidojas darījumos ar Lietuvu, Vāciju un Poliju.

Analizējot tekošā konta deficīta uzturēšanu, eksperte atgādina - pilnībā sabalansēts tekošā konta stāvoklis var nebūt optimāls, daudz svarīgāka ir valsts spēja aizņemties un atmaksāt, nodrošinot tekošā konta ilgtspēju. Eiropas Komisija, vērtējot riskus stabilai un ilgtspējīgai attīstībai, pieļauj tekošā konta deficītu līdz pat 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Latvijai pēc tekošā konta pārpalikuma krīzes laikā kopš 2011.gada tekošā konta deficīts ir neliels - 2-3% no IKP robežās.

Tekošā konta deficīts nozīmē, ka investīcijas valstī pārsniedz uzkrājumus. Latvijā tas veidojas, jo nepieciešamība pēc investīcijām ir lielāka, nekā to spēj segt iekšzemes uzkrājumi, uzsver Braukša.

"Investīcijas, kas ļauj finansēt tekošā konta deficītu, var būt dažādas. Krīzes laikā no 2009.gada līdz 2011.gadam Latvijai finanšu plūsmas palīdzēja stabilizēt pieejamais starptautiskais aizdevums. Pašlaik Latvijā tekošā konta deficītu pilnībā nosedz tādas investīciju plūsmas kā ārvalstu tiešās investīcijas un kapitālu palielinošas līdzekļu ieplūdes no Eiropas fondiem," norāda Latvijas Bankas ekonomiste.

Piemēram, 2012.gadā Eiropas fondu ieplūdes kapitāla kontā bija 464 miljoni latu, 2013.gada pirmajā pusgadā - vēl papildu 177,6 miljoni latu. Tie galvenokārt ir līdzekļi no Kohēzijas fonda, kas saistīti ar liela mēroga infrastruktūras attīstības projektiem, un no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, kas paredzēti publiskās infrastruktūras uzlabošanai un uzņēmējdarbības veicināšanai.

Savukārt ārvalstu tiešo investīciju ieplūdes Latvijā 2012.gadā sektoros, kas stiprina eksporta potenciālu, tas ir, neņemot vērā investīcijas finanšu un apdrošināšanas darbībās un operācijās ar nekustamo īpašumu, veidoja 345,9 miljonus latu, bet 2013.gada pirmajā pusgadā - 124,6 miljonus latu. Tās ir investīcijas apstrādes rūpniecībā, ieguves rūpniecībā, kā arī perspektīvās pakalpojumu nozarēs un citos sektoros. Šādas investīcijas un to finansētais preču imports, attīstot ražošanu, var stiprināt Latvijas eksportu nākotnē, norāda Braukša.